Lai gan saskaņā ar ANO datiem šogad Vidusjūru virzienā uz Eiropu šķērsojuši jau 224 000 migrantu, reāli uz bēgļa statusu var pretendēt tikai 5-10% no viņiem, norāda bijušais Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs, uzsverot - 250 bēgļi Latvijai problēmas neradīs.
Intervijā aģentūrai LETA viņš skaidro, ka migranti ir ļoti dažādi un ir jāvērtē, kāpēc tie dodas pāri Vidusjūrai. Viens no šādiem iemesliem ir kari un konflikti, kas ielenkuši ES teritoriju. Bēgļu kustība palielinājās saistībā ar konfliktu Lībijā un Muamara Kadafi gāšanu, kā rezultātā Lībija faktiski pārstāja eksistēt kā valsts, skaidro Piebalgs. Pēc viņa teiktā, daļa cilvēku, kas strādāja Lībijā, tika atgriezti no savām mītnes zemēm, viņiem bija jābaidās par savu dzīvību Lībijā. Liela daļa bēgļu nāk no Sīrijas, Irākas, kā arī no Afganistānas.
Vēl viens būtisks iemesls migrēšanai esot saistīts ar milzīgo iedzīvotāju skaita pieaugumu Āfrikā.
Cilvēkiem kļūstot labāk izglītotiem, viņi redz, ka nākamās paaudzes laikā ir ārkārtīgi niecīgas izredzes nodrošināt savai ģimenei labākus dzīves apstākļus, tāpēc daļa izvēlas doties uz Dienvidāfriku, daļa mēģina nokļūt Eiropā. Liela daļa cilvēku meklē labākus dzīves apstākļus, jo savā valstī, vismaz īstermiņā, viņi tādu iespēju neredz, norāda bijušais eirokomisārs. «Es viņus nesauktu par ekonomiskajiem migrantiem. Piemēram, Mali iedzīvotājiem cerības uz cilvēka cienīgu dzīvi ir niecīgas, bet tajā pašā laikā viņi nekvalificējas kā bēgļi,» skaidro Piebalgs.
Jāņem arī vērā migranti, pret kuriem tiek vērsti cilvēktiesību pārkāpumi, piemēram, kristieši,
kurus viņu reliģiskās pārliecības dēļ vajā atsevišķās Sīrijas un Irākas zonās. Šiem cilvēkiem nav citas iespējas saglabāt savu dzīvību, kā vien doties bēgļu gaitās. Tātad ir jāņem vērā cilvēki, kas bēg no kara un militāriem konfliktiem, kā arī tie, kas sastapušies ar ļoti nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem.
Bet apmēram 90% migrantu ir cilvēki, kas devušies uz Eiropu labākas dzīves meklējumos,
norāda Piebalgs.
Viņš arī aicina cilvēkus Latvijā apzināties, ka ekonomiskā lejupslīde Krievijā nozīmē, ka
daudzi, kuriem līdz šim bija darbs Krievijā, dosies labākas dzīves meklējumos uz ārzemēm.
Jau šobrīd pie Latvijas robežas esot koncentrējušies potenciālie bēgļi, kuru vidū ir daudz vjetnamiešu, kuriem darba iespējas Krievijā ir zudušas. «Es baidos, ka ar laiku būs aizvien vairāk cilvēku no Vidusāzijas un Aizkaukāza, kas mēģinās šķērsot Latvijas robežu, lai nokļūtu ES, jo viņiem nav darba ne savā dzimtenē, ne Krievijā,» nākotnes ainu iezīmē bijušais eirokomisārs.
250 bēgļi, kurus Latvija apņēmusies uzņemt ilgākā laika posmā, mums problēmas neradīs,
uzskata Piebalgs. Viņš atzīst, ka ir ļoti svarīgi, lai sabiedrībā bēgļu jautājums tiktu kārtīgi izdiskutēts. Lai gan Piebalgu apbēdina koalīcijā ietilpstošās nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) iestāšanās pret bēgļu uzņemšanu, viņš neuzskata to par traģēdiju, kuras dēļ varētu izjukt pašreizējā valdība.
Vienlaikus bijušais eirokomisārs atzīst, ka bēgļu tēma, protams, var ietekmēt valdības stabilitāti, kaut arī nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars vienmēr ir teicis, ka protesti pret bēgļu uzņemšanu ar to nav jāsaista.
Diskusiju par bēgļiem Piebalgs uzskata par ļoti svarīgu sabiedrībai.
Labāk ir diskutēt atklāti, nevis mēģināt vienoties «pa sētas durvīm»,
uzskata bijušais eirokomisārs. Pēc viņa domām, bieži tiek aizmirsts, ka tieši premjerministre Laimdota Straujuma (V) un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) ar vairāku citu ES valstu atbalstu panāca, ka tā ir mūsu pašu suverēna griba - uzņemt vai neuzņemt bēgļus, kas, riskējot ar dzīvību, ir nelegāli ieradušies Eiropā.
Latvija neesot pievilcīga bēgļiem ar savu pabalstu sistēmu, tāpēc jādomā, kā viņiem sarūpēt iespēju strādāt un pašiem nopelnīt sev iztiku.
«Ir ārkārtīgi nepareizs priekšstats, ka visi bēgļi ir slinki, nevēlas strādāt un kāro tikai pēc dažādiem pabalstiem.
Āfrikas valstīs nekādu sociālo pabalstu nav. Esmu pats redzējis, cik čakli un smagi cilvēki Āfrikā strādā. Valsts valodas apguve, protams, ir ļoti svarīga. Mēs redzam, ka Latvijā ir cilvēki no dažādām izcelsmes valstīm, kas ļoti labi runā latviski,» uzsver Piebalgs.
Piebalgs uzskata, ka Latvijas sabiedrība ir maza, tāpēc bēgļus nedrīkst izolēt, bet pareizi būtu, ka bēgļi apmestos uz dzīvi dažādos Latvijas reģionos un izvēlētos nodarbošanos pēc savām spējām un interesēm.
