Tiesībsarga birojs izstrādājis grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot žurnālistiem administratīvu atbildību par ziņu publiskošanu, kas skar bērnu privāto dzīvi un pārkāpj Bērnu aizsardzības likuma normas, informēja Tieslietu ministrijā, kas grozījumus apspriedīs 27.augustā darba grupā.
Uz sēdi aicināta arī Latvijas Žurnālistu asociācija.
Tiesībsargs izmaiņas izstrādājis pēc pārbaudes lietas par gadījumu Jaunjelgavas skolā, kur skolas tualetē tika piekauts pirmklasnieks. Šā gadījuma atspoguļojums medijos ļāvis identificēt gan cietušo bērnu, gan iespējamo likumpārkāpēju, «kas nākotnē var nelabvēlīgi ietekmēt bērna labklājību, pasliktināt viņa psiholoģisko un fizisko stāvokli, kā arī radīt jaunus vardarbības riskus».
«Medijiem ir pienākums informēt sabiedrību par būtiskiem jautājumiem, tajā skaitā jautājumiem par bērnu savstarpēju vardarbību un pašvaldības institūciju rīcības pamatotību, un šādas informācijas ierobežošana demokrātiskā sabiedrībā nav pieļaujama. Taču, publiskojot šādu informāciju, jāņem vērā iesaistīto personu tiesības un likumiskās intereses,» uzsver birojs.
Tiesībsargs secina, ka saskaņā ar spēkā esošo regulējumu vienīgais žurnālistu un plašsaziņas līdzekļu atbildības veids ir civiltiesiskā atbildība.
«Šis tiesību aizsardzības mehānisms nav pietiekami efektīvs, jo tiesības prasīt atlīdzību civiltiesiskā kārtībā ir privātpersonu izvēle. Gadījumos, ja bērna likumiskais pārstāvis neizmanto savas tiesības civiltiesiskā kārtībā prasīt atlīdzību par bērnam nodarīto kaitējumu, žurnālists izvairās no jebkādas atbildības. Tādējādi pastāv arī lielāka aizliegtās informācijas par bērnu publiskošanas recidīva iespējamība,» uzskata Tiesībsarga birojā.
Birojs rosina noteikt administratīvo atbildību ikvienam, tajā skaitā arī žurnālistiem un masu informācijas līdzekļiem, par normatīvajos aktos, tostarp Bērnu tiesību aizsardzības likuma 71.pantā, aizliegtās informācijas un ziņu izplatīšanu.
Labklājības ministrijas ieskatā nav nepieciešams īpaši noteikt žurnālistu atbildību Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, bet jāveicina, lai tiesībsargājošās iestādes izmanto esošos instrumentus.
Darba grupas tikšanās notiks plkst.15 Tieslietu ministrijas telpās Raiņa bulvārī 15 3.stāvā 310.telpā.
Bērnu tiesību aizsardzības likums aizliedz amatpersonām izplatīt informāciju par bērnu, kas jebkādā veidā varētu kaitēt bērna turpmākajai attīstībai vai viņa psiholoģiskā līdzsvara saglabāšanai. Likums aizliedz izplatīt personiski iegūto informāciju par bērnu, kurš kļuvis par nozieguma upuri, liecinieku vai izdarījis likumpārkāpumu, kā arī tādu informāciju, kura bērnam varētu kaitēt tūlīt vai tālākā nākotnē.
Likums paredz aizliegumu izmantot bērna sniegto informāciju savtīgos nolūkos.
Tāpat aizliegts intervēt bērnu un izplatīt presē un citos plašsaziņas līdzekļos informāciju par bērnu, kurš kļuvis par prettiesiskas darbības upuri, liecinieku vai izdarījis likumpārkāpumu, izņemot gadījumu, kad bērns pats izsaka vēlēšanos pārdzīvoto izpaust atklātībai un tam piekrīt viņa vecāki vai citi bērna likumiskie pārstāvji. Ja sākts kriminālprocess, nepieciešama arī procesa virzītāja atļauja.
Par informācijas neatļautu izmantošanu vai izplatīšanu vainīgās personas saucamas pie disciplinārās atbildības vai citas likumā noteiktās atbildības, paredz bērnu tiesību aizsardzības likums.
