Intervijā, kuras temats bija Valsts kontroles nupat atklātie daudzie un, iespējams, arī krimināli likuma pārkāpumi pašvaldības uzņēmumā «Rīgas namu pārvaldnieks», «Rīta Panorāmas» žurnāliste trešdien vaicāja Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam: «Vai jums ir pārliecība, ka pārējās Rīgas domes pārvaldītajās struktūrās arī nenotiek līdzīgas lietas?» Ušakovs atbildēja, ka «Rīgas namu pārvaldniekam» esot «izteikti sava specifika».
Katru reizi, kad Valsts kontrole veic revīziju kādā no Rīgas domes struktūrām, tā atklāj lērumu dažādu pārkāpumu un lielu naudas summu nelietderīgu un necaurskatāmu tērēšanu. Katrā reizē naudas ceļi ir samudžināti ļoti specifiski. Taču līdzīgais visos gadījumos ir pavisam vienkāršs — rīdzinieku nauda «pazūd». Rodas nopietnas aizdomas, ka mēs nenormāli pārmaksājam par lietām, kuras būtu varējuši dabūt daudz lētāk.
Vēl viens kopīgais visos daudzajos gadījumos — Ušakovs parasti pastāsta, cik milzum daudz ļaužu strādājot pašvaldības struktūrās (25 tūkstoši, viņš mēdza uzsvērt pēc iepriekšējām VK revīzijām vai KNAB un prokuratūras sāktajām krimināllietām), un viņš nevarot garantēt, ka starp tiem neesot arī pa kādam negodīgam. «Ne visi darbinieki ir vienādi godīgi,» viņš arī tagad skaidro VK atklāto naudas šķērdēšanu RNP, kur strādājot gandrīz 3 tūkstoši cilvēku.
Droši vien Ušakovs un citi mūsu naudas «saimnieki» Rīgas domē ļoti gribētu, lai attiecamies pret katru atklāto nelikumību viņu pārvaldītajā saimniecībā kā «atsevišķu gadījumu». Taču pietiek ar tikai dažus gadus ilgu «vēsturisko atmiņu» un neaprobežošanos ar atsevišķu grāmatvedības nianšu ķidāšanu, lai redzētu, ka mums darīšana ar sistēmu, kurā «rūpes par rīdziniekiem» ir lielākoties tikai sabiedrisko attiecību pasākumi, lai nodrošinātos pret naudas devēju pārlieku sašutumu par viņu naudas atsavināšanu.
Varbūt tāpēc Ušakovs īsti neatbildēja uz jautājumu par «pārliecību», ka «līdzīgas lietas» kā RNP nenotiek arī citās viņa vadītās domes struktūrās. Nudien, visur taču notiek viena un tā pati «lieta», bet VK, KNAB vai prokuratūras atklāti «gadījumi» būs, protams, dažādi.
Šķiet, vienīgais, ko Ušakovs varētu ar pilnu pārliecību garantēt, — šādi gadījumi būs arī turpmāk. Jo sistēma taču strādā.
Rīdzinieku atnaudošana
RNP gadījumā specifika esot «desmitiem tūkstošu sīko darbu, kas notiek pa gadu», Ušakovs skaidro. «Diemžēl šī joma ir ārkārtīgi komplicēta», un ar šo daudzo darbu uzskaiti saistīti «ļoti komplicēti juridiski jautājumi», kuri tomēr esot izskaidroti RNP atbildē Valsts kontrolei jeb, kā Ušakovs to raksturo, «visaptverošā tekstā» uz četrām lappusēm.
Atstāsim VK ziņā šā RNP teksta visaptverošu analīzi. Savā revīzijas ziņojumā VK konstatējusi, ka RNP juceklīgajā naudas apsaimniekošanas sistēmā dažos gadījumos «līdzekļu izlietojuma kontroli nav iespējams veikt vispār». Nav šaubu, ka uzņēmuma juristi prot to skaidrot ļoti komplicēti. Tomēr priekšstatu par RNP darba stilu daudz labāk varēja gūt no televīzijas ziņu sižeta, kurā daži dzīvokļu īpašnieki stāstīja, kā viņu nama labiekārtošanas sākotnējā 2 tūkstošu eiro tāme bez jebkāda skaidrojuma no RNP puses dubultojusies līguma piedāvāšanas brīdī, bet beigās rēķins pārsniedzis 7 tūkstošus.
Kā secināts žurnāla «Ir» šīs nedēļas numurā publicētajā VK ziņojuma analīzē, RNP apkalpotajiem 170 tūkstošiem klientu izrakstīto rēķinu pamatojums ir neskaidrs un apšaubāms. Nav nekādas skaidrības arī par RNP metodēm gada kopējo izdevumu aprēķināšanai, un atšķirība starp prognozētajiem un faktiskajiem tēriņiem mēdz būt milzīga. (Piemēram, «atkritumu vadu tīrīšanai un dezinfekcijai» 2014.gada budžetā bija paredzēti 392 tūkstoši eiro, bet iztērēti 3866.) Savukārt administrācijas izdevumi «tiek uzrādīti, nevērtējot to ekonomisko būtību, bet gan ar mērķi, lai pārskatā uzrādītie faktiskie izdevumi izlīdzinātos ar pārvaldīšanas maksā apstiprināto izdevumu apjomu», secina VK.
Pat iepazīstoties ar RNP sagatavoto pārskatu, iedzīvotājiem nav iespējams tikt skaidrībā par viņu samaksātās naudas izlietojumu. «Pārskata pozīcijās netiek iekļauti tādi faktiski izdevumi, kas attiecīgajās pozīcijās bija iekļauti pārvaldīšanas maksā, savukārt tiek iekļauti tādi faktiski izdevumi, kas attiecīgajā pozīcijā nebija plānoti,» VK norāda. Turklāt apzināti tiekot slēpts faktiskais uzkrājums, «nepamatoti samazinot dzīvojamo māju finanšu līdzekļu atlikuma apmēru pārskata periodā un maldinot dzīvokļu īpašniekus».
Nespeciālista vērtējumā RNP saimniekošanas princips varētu būt naudas samešana vienā lielā katlā, no kura tad pēc vajadzības pasmelties gan daudzajiem tūkstošiem ikdienas darbu, gan citām, daudz specifiskākām vajadzībām, bet grāmatvedību pēc tam kaut kā sameistarot, lai gala bilance puslīdz iet kopā, tikai tas ne vienmēr sanāk.
Specifisko vajadzību apjomi var mainīties. Sabiedrības vislielāko ievērību izpelnījies VK ziņojumā secinātais par, iespējams, fiktīviem darbiniekiem RNP, kuriem algās pērn un šogad izmaksāti 190 tūkstoši eiro. Vairāki no šiem darbiniekiem ļoti specifiski saistīti ar domes vadītājiem — divas darbinieces ir «Saskaņas» deputātu sievas, viens ir Ušakova bijušā preses sekretāra dēls.
Visdaiļrunīgāk šo vērtīgo kadru īpašo statusu ļāvis noprast bijušais attīstības projektu nodaļas vadītājs Arnis Kalnkaziņš, kas LTV raidījumam «De facto» skaidroja, ka par viņu darba uzdevumiem neko neesot zinājis, jo šie darbinieki bijuši pakļauti nevis viņam, bet gan uzņēmuma vadībai, un, «ja kaut kas uz mani neattiecas, par to es neinteresējos».
Šās īpašās radu un draugu nodaļas likvidēšanu VK sāktās revīzijas laikā Ušakovs pašlaik uzdod par uzņēmumā it kā notiekošo «reformu» piemēru. Taču VK materiālus par šo lietu nodevusi prokuratūrai.
Naudas un skandālu plūsma
Katram naudas izšķērdēšanas gadījumam Rīgas domes uzņēmumos bijusi sava, īpaša specifika. Piemēram, elektroniskās norēķinu sistēmas jeb e-talona ieviešana, atšķirībā no RNP nepārskatāmā purva, bija viens liels gabaldarbs, kas, kā 2010.gadā revīzijā konstatēja VK, rīdziniekiem izmaksās par 100 miljoniem latu vairāk nekā vecā kompostrētāju sistēma.
Arī šī shēma varētu šķist neloģiska, ja kritērijs būtu nodokļu maksātāju naudas lietderīga izmantošana, taču ir ļoti saprotama, ja mērķis bija pēc iespējas lielu summu «apgūšana». Piemēram, VK norādīja, ka «Rīgas satiksme» bija apņēmusies samaksāt darījuma partnerim, sistēmas ieviesējam uzņēmumam, par 16 miljoniem vairāk, nekā tas pats bija prasījis, un galu galā sistēmas apsaimniekošana kopā ar partneri rīdziniekiem 13 gados izmaksās par 75 miljoniem latu dārgāk nekā gadījumā, ja RS būtu to apsaimniekojusi pati.
Citā revīzijā 2014. gadā, kad «Rīgas satiksme» bija nolēmusi dubultot maksu par braukšanu Rīgas sabiedriskajā transportā, VK secināja, ka tarifs paaugstināts nepamatoti un tā aprēķinos ir iekļauti nelietderīgi darījumi vairāk nekā 16 miljonu eiro apmērā, kuru nepieciešamības pamatojumam nav iespējams izsekot.
Šā gada sākumā uzzinājām par ļoti vienkāršu rīdzinieku naudas izņemšanas gadījumu. «Rīgas satiksme» veselu gadu maksājusi par tīrīšanas līdzekļiem, kurus nemaz nebija saņēmusi — supermodernu «nanolīdzekļu» vietā tai piegādāts ūdens, par ko samaksāti 340 tūkstoši eiro.
Taisīt naudu no ūdens Rīgas domē prot — pirms trim gadiem dome nolēma dibināt uzņēmumu «Aqua Riga» pudelēs pildīta ūdens tirgošanai, lai, kā solīja Ušakovs, iegūtu «papildu ieņēmumus šajā grūtajā laikā». Rezultātā uzņēmumā iepumpēti 300 tūkstoši eiro nodokļu maksātāju naudas, taču puse no tiem jau ir jānoraksta zaudējumos. Varam minēt, vai kāds tos var ierakstīt ieņēmumos.
Nekas īpaši komplicēts nebija arī «Saktas» puķu tirdziņa pagaidu kioski, kurus pašvaldības uzņēmumam «Rīgas nami» 2011.gadā izdevās uzbūvēt par 736 524 latiem (bez PVN) jeb 2890 latiem par kvadrātmetru, pat dārgāk nekā izmaksāja Rīgas Biržas restaurācija (2430 Ls par kvadrātmetru).
Tikpat vienkāršs bija cits «Rīgas namu» bizness, par ko uzzinājām 2012.gada rudenī — 6,5 miljoni latu no pašvaldības uzņēmuma līdzekļiem tika uzticēti sīkām valūtas maiņas firmām, kā rezultātā 1,3 miljoni vienkārši «pazuda».
Nauda nekur nepazūd, protams. Nez kā ar tiem leģendārajiem «20 procentiem», bet, piemēram, RNP nav vienīgais pašvaldības uzņēmums, kas pārskaita naudu ar «Saskaņu» saistītām arodbiedrībām — 363 tūkstošus pagājušogad vien. Un steigā likvidētās nodaļas darbinieki nav vienīgie, kuriem jānodrošina nebūt ne minimālā iztika, bet fiktīvu darbavietu radīšana noteikti nav vienīgais veids, kā to var darīt.
Ušakovs tagad precizē, ka neesot gluži tā, ka viņam nebūtu informācijas par to, kas notiek kārtējā VK revidētajā pašvaldības uzņēmumā. Neesot vienīgi informācijas par «nelikumībām». Taču likumības izpratne viņam varētu būt atšķirīga ne tikai no VK un prokuratūras. Pat viens no viņa priekštečiem amatā Andris Ārgalis (Tautas partija), kas pats to purvu bridis jo dūšīgi, jau pirms diviem gadiem par Ušakova vadīto domi šausminājās: «Tik liela korupcija, tādi apmēri un tādas darbības, kā ir tagad, nekad nav bijušas!»