Daudzviet jau ir beigušās kvotas medicīniskajiem izmeklējumiem ar ģimenes ārsta nosūtījumu. Laikraksta «Diena» žurnāliste mēģinājusi ar ģimenes ārsta nosūtījumu nokļūt uz valsts apmaksātu mamologa ķirurga konsultāciju, kā iemeslu vizītei minot bažas par iespējamu audzēju, tomēr tas viņai nav sekmējies.
Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide skaidrojusi, ka tādas situācijas piedzīvo ne tikai pacienti, kas vēlas pieteikties uz konsultāciju pie mamologa. Būtībā runa esot teju par visiem pierakstiem uz konsultācijām vai ultraskaņas, fibrogastroskopijas, datortomogrāfijas un daudziem citiem izmeklējumiem. Bieži kvotas esot beigušās jau pēc pirmajiem trim vai četriem gada mēnešiem. Pēc Veides vārdiem, tik daudz sūdzību par rindām kā šogad viņa sen neesot saņēmusi.
«Varu tikai nopūsties. Viss paliek uz ģimenes ārstu un pacientu pleciem. Ja pacients ir gatavs maksāt pats, šīs pārbaudes ir iespējams veikt ātrāk. Bet ko lai dara pensionāri, trūcīgie, daudzbērnu ģimenes? Viņi izmeklējumus gaida mēnešiem. Tas mums rada bažas, jo slimība progresē. Liela daļa no viņiem nokļūst stacionārā kā akūti pacienti. Valsts par šādiem akūtiem gadījumiem iztērē krietni vairāk, nekā tad, ja problēmu konstatētu savlaicīgi,» teikusi Veide.
Lai veselības iestādes spētu nodrošināt valsts apmaksātos pakalpojumus, līgumus ar tām slēdz Veselības ministrijas pakļautībā esošais Nacionālais veselības dienests (NVD). Tā speciāliste Māra Āboliņa skaidrojusi, ka līgumā katru gadu tiek norādīts sniedzamo pakalpojumu apjoms dažādās pakalpojumu programmās. Viņa klāsta, ka tas tiek noteikts, ņemot vērā pieejamo finansējumu, pakalpojuma pieprasījumu un dažādus citus faktorus.
«Ārstniecības iestādes uzdevums ir sadalīt šo pakalpojumu apjomu un vienmērīgi sniegt visa gada garumā. Ārstniecības iestādes saņem finansējumu katru mēnesi, kas sastāda aptuveni 1/12 daļu no gada finansējuma. Līdz ar to nevar būt, ka iestādēs viss gada finansējums ir jau iztērēts. Ir gadījumi, kad veidojas līguma atsevišķu pozīciju pārstrāde vai neizpilde. Informācija par to tiek apkopota, analizēta, un katru gadu pēc sešiem un deviņiem mēnešiem tiek pārskatīti līgumi ar iestādēm, lai pakalpojumu pieejamību izlīdzinātu,» informējusi Āboliņa.
Viņa minējusi vairākus iemeslus, kāpēc veidojas tik garas rindas. Pirmkārt, pieprasījums ir lielāks nekā ārstniecības iestāžu spēja nodrošināt pakalpojumu. Tāpat arī paši pacienti neesot bez vainas, piesakoties vienlaicīgi vairākās iestādēs uz vienu un to pašu izmeklējumu un līdz ar to laupot iespēju citiem. Viņa norāda, ka interneta vietnē «rindapiearsta.lv» ir iespējams noskaidrot, kur vajadzīgo pakalpojumu var saņemt ar ārsta nosūtījumu, kā arī to, ar cik garām rindām jārēķinās. Tomēr sniegtajā informācijā ir visai sarežģīti orientēties, bet ir iespēja piezvanīt uz NVD tālruni.
Šogad paredzētais finansējums sekundārajai ambulatorajai veselības aprūpei tiek prognozēts vairāk nekā 175 miljonu eiro apmērā.
