Miljoni no Kremļa tiem, kuriem ir ko slēpt

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Kolāža: TVNET; Infografika: Māris Diņģelis, IR

Kremlis ar vienu roku žņaudz nevalstiskās organizācijas Krievijā, ar otru — dāsni finansē savu interešu aizstāvjus Baltijā. Kremļa saimniekam Vladimiram Putinam ir skaidrs galvenais drauds Krievijas stabilitātei: valsti ielenc ienaidnieki un Rietumu finansētās nevalstiskās organizācijas (NVO) ir to aģenti.

Šogad uzrunā Federālā drošības dienesta vadībai Putins paziņoja, ka NVO finansētājus vada Rietumvalstu specdienesti, kuru mērķis ir sistemātiski «ierobežot Krieviju». Pirms gada šajā sanāksmē Putins solīja: «Mēs nekad nepieļausim, lai NVO tiktu izmantotas destruktīviem mērķiem. Tā, kā notika Ukrainā, kur daudzējādā ziņā tieši caur NVO kanāliem no ārzemēm finansēja nacionālistiskas, neonacistiskas struktūras, kaujiniekus, kas kļuva par galveno antikonstitucionālā apvērsuma spēku».

Tie nav tikai vārdi. Pēc masu protestiem pret vēlēšanu pārkāpumiem 2012.gadā Krievija pieņēma likumu, kas ārvalstu finansējuma saņēmējiem prasa reģistrēties kā «ārvalstu aģentiem». Šajā sarakstā tagad iekļautas 68 organizācijas. Vismaz desmit labi zināmas vides un cilvēktiesību NVO ir likvidējušās, daudzas citas ierobežojušas darbību, Re:Baltica uzzināja no closedsociety.org aktīvistiem, kas apkopo ziņas par ierobežojumu sekām.

Šogad maijā Krievija pieņēma vēl skarbāku likumu: daļa no ārzemju nevalstiskajām organizācijām ir Krievijai «nevēlamas» un par sadarbību ar tām iedzīvotājiem var draudēt pat pusgads cietumā.

Jūlija beigās Krievijas Ģenerālprokuratūra par pirmo «nevēlamo» atzina Nacionālo demokrātijas attīstības fondu (ASV), kas esot «piedalījies vēlēšanu rezultātu atzīšanā par neleģitīmiem, palīdzējis organizēt politiskas akcijas un diskreditēt Krievijas bruņotos spēkus». Krievijas parlamenta ieteiktajā sarakstā ir arī Atvērtā Sabiedrība/Sorosa fonds, Freedom House, vairākas ukraiņu organizācijas.

«Valstis, kuras dod naudu, nepieņem Krieviju kā suverēnu valsti, un nepastarpināti iejaucas mūsu lietās ar fondu starpniecību, kurus kontrolē specdienesti,» pēc likuma pieņemšanas paziņoja tobrīd Krievijas parlamenta augšpalātas Ārlietu komitejas vadītājs Konstantīns Kosačovs. Pēc viņa teiktā, ārzemju finansējums NVO sektoram, lai ekonomiski un politiski destabilizētu Krieviju, gada laikā pieaudzis no 589 miljoniem eiro līdz 1,1 miljardam.

Ironiju Kosačova secinājumam piešķir fakts, ka līdz pērnā gada beigām tieši viņš vadīja Krievijas federālo aģentūru Rossotrudņičevstvo. Tā kopā ar vēl trijiem Kremļa «maigās varas" fondiem — Russkij Mir, Fonds Tautiešu tiesību aizsardzībai ārzemēs un Gorčakova fonds publiskajai diplomātijai — dala miljoniem dolāru Kremļa atbalstītājiem ārzemēs it kā Krievijas tēla uzlabošanai. Fondi ir slēgtas struktūras un izsmeļošu informāciju par finansējuma saņēmējiem nesniedz. Gada garumā Re:Baltica kopā ar Krievijas kolēģiem neveiksmīgi mēģināja iegūt atbildes par grantu saņēmējiem un apjomiem.

No publiski pieejamās informācijas lēšams, ka visu četru organizāciju budžets ir apmēram 100 miljoni dolāru gadā. Tiem ir pārstāvniecības vairāk nekā 100 valstīs no Vācijas līdz Austrālijai.

Fondu pārraugi ir varas pārstāvji vai pietuvinātie, piemēram, ārlietu, kultūras un izglītības ministri, nesen atlaistais Krievijas Dzelzceļa vadītājs Vladimirs Jakuņins un Parīzē izvietotā Demokrātijas un sadarbības institūta direktore un kādreizējā Krievijas parlamenta deputāte Natālija Naročņicka. Abi pēdējie pārrauga arī citus, privātus fondus, no kuriem finansē Krievijas ārpolitikai nepieciešamus pasākumus.

Kamēr Rietumos ziņas par Krievijas atbalstu dažādām interešu grupām ir grūti pierādīt un bijušā NATO ģenerālsekretāra paziņojumi par Kremļa atbalstu slānekļa gāzes pretiniekiem izsauc «zaļo» protestus, Baltijā tas nav noslēpums. Vienīgais nezināmais ir: cik daudz?

Re:Baltica izmeklēšanā, salīdzinot divu Krievijas fondu publicētās ziņas ar Baltijas valstu NVO gada pārskatiem, esam konstatējuši vairāk nekā 40 organizācijas Baltijā, caur kurām pēdējos trīs gados relatīvi nabadzīgajā NVO sektorā legāli ieplūdis, pēc vispieticīgākajām aplēsēm, vismaz pusotrs miljons eiro.

Taču redzamais ir tikai aisberga daļa. Dati aptver tikai oficiāli piešķirtās summas no diviem fondiem un nespēj sekot līkumainākiem ceļiem: skaidras naudas pārvedumiem, finansējumam caur draudzīgiem uzņēmumiem un cilvēkiem.

Krievu organizācijas Latvijā. Infografika: Māris Diņģelis, IR

Baltijā Kremļa nauda nonāk nelielas, bet izteiksmīgas kopas rokās. Vietējās drošības iestādes to identificē kā galvenos Krievijas interešu īstenotājus Baltijas valstīs. Tām nav citu būtisku naudas avotu kā granti, no kuriem daļa norāda, ka tie nāk no Krievijas, daļa - nē. Trešā vienojošā iezīme ir fakts, ka 68% saņēmēju ir saistīti ar mazietekmīgām prokremliskajām politiskajām partijām Baltijā. Latvijā šo organizāciju pārstāvji ir dāsni savu partiju ziedotāji, līdz ar to nevar izslēgt, ka Kremļa nauda nonāk arī partiju kasēs.

Krievijas fondu atbalstītās organizācijas līdzinās ceļojošam cirkam, kas ierodas viena otras un starptautisko organizāciju pasākumos, radot iespaidu par plašu pilsoniskās sabiedrības atbalstu Kremļa politikai.

«Viņu pamatfunkcija ir īstenot informatīvās ietekmes pasākumus. Viņi tiek izmantoti kā informatīvās ietekmes aģenti ar uzdevumu konstruēt sabiedriskajā domā Krievijas interesēm atbilstošus dažādus vēstījumus,» Re:Baltica teica Latvijas Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets.

No grāmatām līdz grautiņiem

Re:Baltica jau 2012.gadā pētīja fonda Russkij Mir darbību Baltijā, Latvijā identificējot vairāk nekā 20 saņēmēju, kas it kā valodas un kultūras popularizēšanai saņēmuši ap 170 000 eiro.

Tagad izpētījām Fondu Tautiešu tiesību aizsardzībai ārzemēs. Tas ir mazākais no četriem fondiem, bet aptver plašu lauku. Finansējumu saņem Krievijas vēstures izpratni atbalstošu filmu veidotāji. Pētnieki, kuri apsūdz Baltiju un Ukrainu cilvēktiesību pārkāpumos. Cilvēki, kurus tiesāja par dalību lielākajos grautiņos kopš Igaunijas neatkarības atjaunošanas 2007.gadā Tallinā. Represiju dalībnieki, kuri padomju okupācijas laikā uz Sibīriju izsūtīja Lietuvas civiltiedzīvotājus.

No dibināšanas 2012.gadā līdz 2014. gada vidum, kad fonds pārtrauca publicēt grantu saņēmējus, tas norādījis 21 nevalstisko organizāciju Baltijas valstīs. Patiesais skaits varētu būt lielāks. Piemēram, Igaunijas aktīviste Alise Bļincova Re:Baltica atzina, ka Tautiešu fonds pērn finansējis viņas dalību EDSO forumā Varšavā, bet viņas vadītā organizācija Krievu skola Igaunijā fonda naudas saņēmēju sarakstā nav atrodama.

Re:Baltica aplēses rāda, ka fonda norādīto organizāciju ieņēmumi Latvijā un Igaunijā trīs gados sasniedz gandrīz pusotru miljonu eiro (Lietuvā par summām nav jāatskaitās). Visticamāk, šis pārskats izrādīsies pēdējais tik pilnīgais Baltijā. Kad Re:Baltica sāka uzdot jautājumus, fonds pārtrauca naudas saņēmēju publicēšanu.

Igaunijā — likumiem un medijiem

Tautiešu fonda mājas lapā atrodamas deviņas Igaunijas NVO un viena fiziska persona — Tallinā labi zināmais aktīvists Maksims Reva, kuru fonds pabalstījis kā «dokumentālistu».

Minēto organizāciju ienākumi no grantiem trīs gados ir ap 710 tūkstošiem eiro. Tās nenorāda, kas bijis finansētājs.

Lielākais finansējums piešķirts Juridiskās informācijas cilvēktiesību centram (LICHR), ko Igaunijas Drošības policija (KAPO) atzinusi par Krievijas ietekmes aģentu, bet centrs to noliedz. Tā vadītājs Aleksejs Semjonovs gan atzīst, ka daļa finansējuma nāk no Krievijas vēstniecības, Russkij Mir un Tautiešu fonda, bet norāda, ka to sponsorējot arī citas vēstniecības. Tautiešu fonds atzīmē, ka nauda dota Igaunijas likumu tulkošanai. Organizāciju piefinansē arī populārākā Igaunijas prokremliskā politiķa Edgara Savisāra vadītā Tallinas mērija, lai sniegtu juridisko palīdzību iedzīvotājiem krievu valodā.

Otrs Kremļa stipendiāts ir Andrejs Zarenkovs, kurš vada organizācijas Igaunija bez nacisma un Integrācijas medijgrupa. Pirmās uzdevums ir Krievijas televīzijām par prieku protestēt pret fašisma atdzimšanu Igaunijā, bet otrā izdod Krievijas propagandas žurnālu Baltijskij Mir, kuru bez maksas izplata Krievijas vēstniecības un «tautiešu organizācijas».

Ikdienā Zarenkovs ir kultūras nama vadītājs Tallinas piepilsētā Maardu. 2014.gadā viņu notiesāja par korupciju un kukuļošanu, jo kultūras nama naudu bija izmantojis savām vajadzībām. Zarenkovs tiesā vainu atzina, bet vēlāk iztēloja sevi par politisku raganu medību upuri.

Visi Zarenkova mēģinājumi desmit gadu garumā iekļūt parlamentā vai pašvaldībā no krievu sīkpartijām bijuši neveiksmīgi. Bet tas nav traucējis abām viņa NVO trīs gados no nezināmiem ziedotājiem piesaistīt vairāk nekā 300 tūkstošus eiro.

Tāpat Krievija finansējusi Paldiski Raadio — mazu ģimenes biznesu ar diviem darbiniekiem, Oļegu Teslu un viņa sievu. Paldiski padomju laikos bija armijas pilsētiņa, kur atradās zemūdeņu bāze. Apmēram puse Paldisku iedzīvotāju ir krievi. Stacija ir tik margināla, ka nav zināms tās klausītāju skaits. Arī Teslu pāris Igaunijā nav zināms, viņus nepazīst pat prokremlisko aktīvistu kopienā.

Vienīgā reize, kad Tesla figurējis Igaunijas medijos, bija viņa piedalīšanās Valdimira Putina tiešraides preses konferencē 2013.gadā Maskavā. Tesla uzdeva jautājumu par repatriācijas programmām cilvēkiem, kuri pēc PSRS sabrukšanas pamodās citā valstī. Putins sāka atbildi igauniski ar vecu draugu uzrunu «Tere-tere vana kere». Tesla nekomentē, kā nokļuvis preses konferencē.

Krievija Igaunijā finansē arī NVO Altmedia, kas veido interneta vietni Baltija.eu (latviski Baltnews.lv, lietuviski Baltnews.lt). Pēc KAPO ziņām, to caur Nīderlandē reģistrētu firmu Media Capital Holding BV finansē Krievijas valsts mediju impērijā ietilpstošā Rossiya Segonya. Viens no Altmedia dibinātājiem esot Vladimirs Lepehins, Eirāzijas Ekonomiskās Kopienas Institūta (Eurasian Economic Community Institute) direktors, kurš pēc KAPO ziņām aktīvi piedalās Krievijas ietekmes aģentu operācijās ārzemēs.

Lietuvā — vieni vēži dažādās kulītēs

Tautiešu fonda nauda Lietuvā nonākusi pie trim organizācijām un viena indivīda, kuri ir drošības iestāžu uzmanības lokā un savstarpēji cieši saistīti. Lietuvā ir visgrūtāk iegūt precīzu informāciju par Kremļa naudu, jo likums neprasa NVO atklāt savus finansētājus.

Lietuvas Nacionālās drošības departaments Tautiešu fondu un citas Krievijas finansētās aktivitātes atzīst par draudu valsts drošībai. «Koordinācijas padomju biedri [Krievijas vēstniecībās] un citi prokrieviskie aktīvisti ir nodibinājuši virkni centru, ko finansē Krievija, lai «aizsargātu» vietējo krievu tiesības. Patiesībā šie centri starptautiski diskreditē Baltijas valstis un veicina etniskās nesaskaņas mājās,» teikts iestādes jaunākajā ziņojumā.

«Šo organizāciju «eksperti» darbojas atbilstoši Krievijas interesēm, publiski apsūdzot Lietuvu (..) un sniedz ieguldījumu naidīga Baltijas tēla veidošanā Krievijas sabiedrības acīs. Šāds tēls nākotnē var kalpot, lai attaisnotu Krievijas agresiju pret Baltijas valstīm,» teikts ziņojumā.

No četriem ziņojumā minētajiem veidojumiem, divus Re:Baltica atrada Kremļa finansēto sarakstā: Neatkarīgais Cilvēktiesību centrs un Pamattiesību izpētes un aizsardzības centrs. Abu šo centru pārstāvji ir saistīti ar trešo organizāciju, ko Lietuvā finansē Krievijas Tautiešu fonds — kustību Lietuva bez nacisma.

Lietuvā finansējums virzīts politiķiem. Starp saņēmējiem ir Rafaels Muksinovs, kas vada Tautiešu padomi pie Krievijas vēstniecības. Viņš arī nesen ievēlēts Viļņas pašvaldībā no Valdemāra Tomaševska bloka. Muksinovs gan nav tā partiju biedrs, viņš darbojas Sociālistu frontē.

Šo kreiso radikāļu partiju vada Aļģirds Paleckis, kura vectēvs bija pirmais PSRS ieceltais okupētās Lietuvas līderis. Paleckis Lietuvā notiesāts par apgalvojumiem, ka 1991.gada janvāra slaktiņā, kur bojā gāja 14 cilvēki un vairāki simti tika ievainoti, Viļņas TV torņa aizstāvjus esot šāvuši savējie, nevis PSRS militāristi. Paleckis Lietuvā vada kustību Lietuva bez nacisma, kuras dibinātāju vidū ir Muksinovs.

Antinacistu kustību mātes organizācija ir Krievijas bijušā deputāta un farmācijas miljardiera Borisa Špīgela Francijā reģistrētā Pasaule bez nacisma, kurā apvienojušies daudzi Kremļa stipendiāti. Deklarētais mērķis — cīņa pret fašisma atdzimšanu, bet realitātē organizācija regulāri aizstāv Krievijas ārpolitisko nostāju. To kā teicamas sadarbības piemēru uzteicis arī Krievijas ārlietu ministrs. Tautiešu fonds finansēja arī «starptautiskās cilvēktiesību kustības» pirmo ģenerālo asambleju Strasbūrā.

Muksinovs dibinājis arī Neatkarīgo cilvēktiesību centru. To vada Kārlis Bilans, arī viens no Lietuva bez nacisma dibinātājiem, kurš regulāri uzstājas kā eksperts Krievijas televīzijās, apsūdzot Lietuvu krievu diskriminācijā.

2013.gada decembrī, kad Ukrainā jau bija sākušies protesti pret Viktora Janukoviča korumpēto valdību un stratēģisko pavērsienu no Eiropas uz Krieviju, centrs no neidentificēta avota saņēma 15 tūkstošus eiro. Dažus mēnešus vēlāk Bilans piedalījās protestos pret Lietuvas atbalstu Ukrainai (visi no komentāriem atteicās).

Vēl viena Lietuva bez nacisma dibinātāja Oksana Beķeriene vada Pamattiesību izpētes un aizsardzības centru. Tas nodarbojas ar visu ko, sākot no Lietuvas apsūdzēšanas EDSO sanāksmēs un beidzot ar krieviski runājošo bērnu konkursu Paldies par dzīvību, kas cildina Sarkanās armijas varoņdarbus. «Ja mums dotu [ASV] Valsts departaments, mēs tāpat ņemtu. Turklāt tā jau nav Kremļa nauda, tas ir fonds,» viņa teica Re:Baltica, kas Beķerieni intervēja EDSO sesijā Varšavā pērn septembrī.

Latvijā — Ždanokas kompānija

Latvijā no 7 finansējuma saņēmējiem to skaidri ir deklarējuši četri. Pārējie par summām runāt atsakās. Kopējais finansējums trīs gados šai grupai varētu būt lielāks par 680 000 eiro.

Gada pārskati rāda, ka lauvas tiesu — 290 tūkstošus — trīs fonda darbības gados saņēmusi Eiroparlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas dibinātā Latvijas Cilvēktiesību komiteja.

Oficiāli tās galvenie mērķi ir aizstāvēt īrnieku un mazākumtautību tiesības, taču realitātē tā ir Latvijas Krievu savienības (LKS, agrāk PCTVL) spoguļattēls ar tiem pašiem personāžiem. Ždanoka pati vairs nav organizācijas amatpersona, bet pārskati liecina — komiteju uztur Ždanoka un Maskava.

Kremļa jaunā metode — aktivitātēm Baltijā izmantot organizācijas, kas reģistrētas citās valstīs, kur NVO netiek prasīts atklāt finansējuma avotus. Latvijā spilgts piemērs tam ir 16.marts — Otrajā pasaules karā hitleriskās Vācijas pusē karojušo leģionāru piemiņas diena. Tad prokremliskās organizācijas rīko gan vizuāli košus protestus pie Brīvības pieminekļa, gan konferences. Šogad bija izsludināta «starptautiska apaļā galda diskusiju par nacisma izplatību mūsdienu Eiropā ar tiesību speciālistiem no vismaz piecām valstīm». No deviņiem galvenajiem runātājiem, septiņi pārstāvēja Kremļa finansētas NVO.

Drošības policija pirms «apaļā galda» paziņoja, ka Tautiešu fonds piešķīris 25 tūkstošus eiro Beļģijā reģistrētai organizācijai, starp kuras dibinātājiem ir Ždanoka un Latvijas galvenais «antifašists» Josefs Korens, bet tā noslēgusi līgumu ar kādu organizāciju Latvijā par 16.marta pasākumu rīkošanu. Runa bija par Pour la future sans fascism, kas reģistrēta Beļģijā. Tur finanšu caurskatāmības prasības ir zemākas.

Pie 16.marta «apaļā galda» Rīgā sēdēja Ždanoka ar uzticamo komandu — Latvijas cilvēktiesību komitejas valdes locekli Vladimiru Buzajevu un deputātes palīgu Eiroparlamentā, vēl vienu komitejas valdes locekli Aleksandru Kuzminu. Pasākumu vadīja Korens, kurš nav nevienas Latvijā reģistrētas NVO amatpersona, bet pēc jautājumiem par antifašistu finansējumu izdzina no biroja LTV žurnālistus.

Šogad trūka cita regulārā «antifašista» Valērija Engela. Krievijas vēsturnieks, kurš Latvijā nodarbojas ar nekustamo īpašumu tirdzniecību, šajos saietos parasti uzstājas kā Pasaule bez nacisma viceprezidents. Kremļa naudas saņēmēju sarakstā Engels figurē citā NVO, Eiropas demokrātijas attīstības centrs. Tā trīs gados no nedeklarētiem avotiem saņēmusi 83 627 eiro, bet Latvijā faktiski nav redzēta darbojamies. Neilgi pirms 16.marta pasākumiem Latvijas varas iestādes vēl nebija izlēmušas par Engela uzturēšanās atļaujas pagarināšanu, bija arī sākts VID audits viņa vadītajā organizācijā (VID atteicās atbildēt par tā rezultātiem un vai auditus veic arī pārējām Krievijas finansētajām NVO).

Starp «apaļā galda» runātājiem bija Viktors Guščins — Krievijas vēstniecības galvenais koordinators krievu tautiešu organizācijām Latvijā, kurš jau desmit gadu neveiksmīgi cenšas iekļūt Latvijas un Eiropas parlamentā. Naudu Guščins saņēmis kā Baltijas etnisko studiju centra vadītājs. Tajā darbojas pats un sieva. Organizācija izdod grāmatas par Latviju kā neizdevušos valsti un krievu diskrimināciju. No dažādiem Krievijas avotiem tā saņēmusi 78 133 eiro, liecina gada pārskats.

Uzstājās arī Aleksandrs Gapoņenko, kurš pārstāv virkni NVO, bet Krievijas nauda viņam nākusi caur Eiropas pētījumu centru. Gapoņenko nav Latvijas pilsonis un nevar kandidēt vēlēšanās, taču Saskaņa viņu savulaik virzīja kā ekonomikas ministru savā «ēnu kabinetā». Kā neliela finansējuma saņēmēja minēta arī ar kādreizējo Saskaņas valdes locekli Elizabeti Krivcovu saistīta organizācija.

Drošības iestādes Gapoņenko identificēja kā galveno ideologu 2012.gada referendumam par valsts valodas statusu krievu valodai. Šovasar pret viņu ierosināts kriminālprocess par naida kurināšanu internetā, jo Gapoņenko Facebook pavēstīja — ASV tanki Latvijā ieradušies nevis uz mācībām, bet domāti vietējo krievu iznīcināšanai.

Gapoņenko kanālam Al Jazeera stāstījis, ka Krievijas fonds viņam samaksājis 7000 eiro, taču organizācijas gada pārskats rāda, ka tā pērn ieņēmusi vairāk nekā 29 tūkstošus eiro. Starptautiski ievērojami centra pētījumi internetā nav atrodami.

Atbildēt uz Re:Baltica jautājumu, cik naudas Kremlis viņam maksā, Gapoņenko atteicās. «Vai tas ir noziegums, ka es saņemu naudu no Krievijas? Man ir tādas tiesības. Jūs saņemat naudu no Amerikas un es jums to nepārmetu,» viņš paziņoja. «Es negribu ar jums runāt par finanšu jautājumiem, jo baidos, ka esat no CIA. Jūs varat dabūt visu no Amerikas vēstniecības, kāpēc prasāt man?»

Vēl pie 16.marta «apaļā galda» sēdēja lietuviete Oksana Beķeriene, kura nepateica ne vārda. Pārējie «starptautiskie eksperti» bija sīkas Itālijas apdzīvotas vietas mērs, kas ļāvis nosaukt skvēru «Odesas mocekļu» vārdā, pieminot traģisko ugunsgrēku arodbiedrību namā ar vairāk nekā 40 upuriem, un vairs nefunkcionējušas starptautiskas antiglobālistu kustības pārstāvis.

Pati Ždanoka Re:Baltica noliedza, ka Kremlis būtu maksājis par 16.marta protestiem — nauda konferencei lūgta, bet saņemts atteikums. «Mana pozīcija ir, ka esmu antifašiste un nezinu, kāpēc jums šķiet, ka tā ir Krievijas pozīcija. Tā ir visu Eiropas valstu pozīcija. Jūsu jautājumi ir provokācija,» sacīja Ždanoka.

Baltija atsaka pārstāvniecības

Baltijas attieksme pret Kremļa stipendiātiem kļūst stingrāka. Aktīvākajiem Krievijas finansējuma saņēmējiem tiek liegta ieceļošana kaimiņvalstīs, piemēram, no Lietuvas un Latvijas deportēts Igaunijas «Bronzas nemieru» cēlājs Maksims Reva. No Igaunijas ar iebraukšanas aizliegumu izraidīts Aleksandrs Gapoņenko. Ziņas par «ievērojamā cilvēktiesību aizstāvja» Gapoņenko aizturēšanu nekavējoties parādījās Tautiešu fonda mājas lapā. Par «politieslodzīto» savu sašutumu Facebook izteica zem diplomāta piesega Latvijā savulaik strādājušais Dmitrijs Jermolajevs, ko Latvijas drošības iestādes identificējušas kā Krievijas Federālā drošības dienesta darbinieku un viņam liegts iebraukt Latvijā. Krievijas Ārlietu ministrija notikušo nosauca par citādi domājošo vajāšanu.

Rossotrudņičevstvo vadība sūdzējusies, ka tikai Turkmenistānā un Baltijas valstīs aģentūrai neļaujot atvērt oficiālu pārstāvniecību.

«Šīs organizācijas mērķis ir nevis veicināt kultūras sakarus un publisko diplomātiju tās labākajā izpratnē, bet vairāk nodarboties ar Krievijas politikas īstenošanu, izmantojot gan vietējo krievu kopienu, gan visu veidu politikas ietekmes instrumentus,» intervijā Re:Baltica skaidroja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Par to liekot domāt finanšu plūsmas un citu valstu pieredze, kur Krievija aktīvi strādā ar krievu kopienu.

Tikmēr četriem fondiem, no kuriem Kremlis finansē organizācijas ārvalstīs, klāt nākuši vēl divi. Pērnā gada beigās Krievija nodibināja fondu krievvalodīgo mediju atbalstam ārpus Krievijas. Un plānā ir sestais fonds, kura mērķis būs popularizēt Krievijas vēstures versiju — atbilstoši tai, Otrajā pasaules karā PSRS uzvarēja fašismu, nevis paralēli okupēja arī Baltijas valstis un aizvēra dzelzs priekškaru Austrumeiropai.

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica

Atbalsti Re:Baltica

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu