Iedzīvotāju ieskatā steidzamāk risināmās problēmas Latvijas skolās ir disciplīnas trūkums skolēnu vidū un labu skolotāju trūkums.
Aptauja: Lielākās problēmas skolās - nepietiekama disciplīna un labu skolotāju trūkums
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Disciplīnas trūkumu minējuši 57% aptaujāto, bet labu skolotāju trūkumu - 42%.
Vēl 33% atzinuši, ka steidzami risināma problēma ir skolotāju zemās algas,
liecina jaunākā «DNB Latvijas barometra» aptauja.
Pie steidzamāk risināmajām problēmām 29% minējuši arī nepietiekamu mācību kvalitāti, 29% nosaukuši arī sliktu materiāli tehnisko nodrošinājumu.
Salīdzinot ar 2014.gadu, šogad
aptaujātie biežāk par vissteidzamāk risināmajām problēmām uzskatījuši sliktu materiāli tehnisko nodrošinājumu
- pērn aptaujā šo problēmu minēja 25%, bet šogad - 29%. Vardarbību skolās kā steidzami risināmu problēmu pērn minēja 18%, šogad - 23% izvaicāto. Nepietiekamu vecāku līdzdalību kā steidzami risināmu problēmu pērn nosauca 14% aptaujāto, šogad - 21%. Savukārt
pārāk lielas klases kā risināmu problēmu pagājušajā gadā nosauca 12%, šogad - 17%.
Iedzīvotāji aptaujā varēja minēt trīs, viņuprāt, vissteidzamāk risināmās problēmas skolās.
«DNB Latvijas barometrs» ir ikmēneša socioloģiskais pētījums, kurā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgās jomās. Vienlaikus iedzīvotājiem ikreiz tiek uzdots pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo sabiedrības vispārējā noskaņojuma izmaiņas.
Jaunākās aptaujas dati iegūti pētījumu centra SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā, kas veikta jūlijā. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās, tika aptaujāti 1006 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.
Jūlija aptaujā iedzīvotāji arī tika lūgti vērtēt, kā jaunais Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais pedagogu atalgojuma modelis ietekmēs izglītības kvalitāti skolās. No aptaujātajiem 42% nebija konkrēta viedokļa, 16% atzīmēja, ka jaunais pedagogu atalgojuma modelis uzlabos izglītības kvalitāti skolās, bet uz pasliktināšanos norādīja 7% aptaujāto. 35% aptaujāto uzskata, ka izglītības kvalitāti skolās tas neietekmēs.