Pirms nedēļas LTV «Panorāmā» LDDK ekonomikas eksperts Pēteris Leiškalns paziņoja, ka darba devēji ir pret diferencēta neapliekamā minimuma ieviešanu. Viņš parēķinājis un uzskata, ka Finanšu ministrijas piedāvājums tikai palielinās nevienlīdzību. Tomēr Leiškalna kunga apgalvojums ir maldīgs.
Kā piemēru Leiškalna kungs minēja vecpuisi, kurš nopelna ap 400 eiro un pie lielāka neapliekamā minimuma viņam «valdība vēl papildus iedos klāt 20 eiro mēnesī», kamēr mamma, kas viena pati uztur divus bērnus, iegūs ap 6,7 eiro uz cilvēku ģimenē.
«Līdz ar to nevienlīdzība pieaugs,» secina Leiškalns.
Kamēr Leiškalna kungs kā piemēru min «vecpuišus», kas nav pelnījuši saņemt vairāk, man acu priekšā ir pārgurušās pirmspensijas vecuma sievietes, kas vergo lielveikalos un zivju fabrikās un kuras esam aprakstījuši vairākos Re:Baltica pētījumos1. Pirmspensijas vecuma sievietes, kas jau tā ir lielākā bezdarbnieku grupa2, bet, ja darbu izdodas atrast, tad nereti tas ir mazatalgots un fiziski smags.
Ekonomistu apvienības BICEPS aprēķini rāda, ka 2013.gadā 41% sieviešu un 41% vīriešu pēc 50 gadiem mēnesī pelnīja minimālo vai mazāk par minimālo algu. Un šiem cilvēkiem 20 eiro mēnesī ir svarīgi, neatkarīgi no tā, vai viņi ir vecpuiši vai izaudzinājuši bērnus.
Tādēļ Leikškalna kunga pirmspensijas cilvēku paslēpšana aiz «vecpuišu» izkārtnes šķiet nekorekta.
Maldīgs ir arī Leiškalna kunga apgalvojums, ka Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nemazinās nevienlīdzību. Pagājušajā gadā BICEPS ar aprēķiniem pierādīja, ka diferencēts neapliekamais minimums SAMAZINA3 iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību. Pētījumā BICEPS analizēja sistēmu, kas līdzīga pašreizējam piedāvājumam. Tas nozīmē, ka mazo algu saņēmēji uz rokas patur vairāk, kamēr lielākām algām jāmaksā vairāk nodokļos. To sauc par nodokļu progresivitāti (nejaukt ar progresīvo nodokli).
BICEPS pētījums parādīja, ka šāda reforma samazinātu Džini koeficientu (tā saukto nevienlīdzības koeficientu) par aptuveni 0,4 procentpunktiem.
Var saprast Leikškalna kunga argumentāciju, ka «vecpuiši» nav lielākā nabadzības riska grupa, tādēļ vairāk jāpalīdz ģimenēm ar bērniem, kas ir visvairāk pakļautas nabadzības riskam. Taču šeit jāpiebilst, ka atvieglojumu par apgādājamajiem saņem tikai viens no vecākiem. Toties abi vecāki iegūtu, ja neapliekamais minimums būtu palielināts arī tiem cilvēkiem, kuriem nav apgādājamo.
Pilnībā saprotu Leiškalna kunga rūpes par ģimenēm ar bērniem. Tās ir pamatotas un ģimenēm jādod papildu atbalsts, bet tam ir domāta pabalstu sistēma un citas atbalstu formas.
Tādēļ nav jāatņem vieniem trūcīgajiem, lai iedotu citiem.
Varbūt LDDK drīzāk varētu uzstāt uz to, lai mainītu pašreizējos pabalsta piešķiršanas noteikumus? Šobrīd gatavoju rakstu, kurā piecu bērnu mammai, kas pārsvarā viena audzina bērnus, sociālais atbalsts no pašvaldības nepienākas, jo viņai pieder līzingā nopirkta mašīna.
BICEPS skaidrojumu par LDDK aprēķiniem varat apskatīt -
Finanšu ministrijas nostāja -
Atsauces:
Re:Baltica ir bezpeļņas pētnieciskās žurnālistikas organizācija, kas strādā, lai aizstāvētu sabiedrības intereses. Centrs ir dibināts 2011.gada augustā un fokusējas uz sociāli svarīgām tēmām Baltijas reģionā, kā korupcija, organizētā noziedzība, uzņēmējdarbība, veselība un cilvēktiesības. Mūsu darba mērķis ir veicināt atklātību un pozitīvas pārmaiņas. Mēs atrodamies Rīgā, bet strādājam Baltijā un ārpus tās robežām.
