Pašreizējie notikumi Kijevā liecina par Krievijas vēlmi iedragāt Ukrainas iekšpolitiku un ekonomiku - šādu viedokli pauda politologs Kārlis Daukšts.
Politologs: Pašreizējie notikumi Kijevā liecina par Krievijas vēlmi iedragāt Ukrainas iekšpolitiku un ekonomiku
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lūgts komentēt notikumus Ukrainā, Daukšts skaidroja, ka
notikumi valsts iekšpolitikā, ņemot vērā gaidāmās vēlēšanas, ir neprognozējami.
Vienlaikus viņš norādīja, ka spriedze valstī pieaugs un tajā vainojama arī Krievijas vēlme iedragāt Ukrainas iekšpolitiku un ekonomiku. «Viens no mērķiem ir pāriet no atklātas draudu retorikas uz iekšpolitisko problēmu saasinājumu pašā Ukrainā, radot šķietamu neapmierinātību ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko,» uzskata Daukšts.
Tāpat politologs gaidāmos saasinājumus skaidroja ar partiju iekšpolitiskajām nesaskaņām. «Politiskās partijas ir konkurenti. Tāpat vietējās pašvaldības, kas balstītas uz ietekmju palielināšanu un atrodas oligarhu paspārnē, cīnās par varu šajās vietās, kur ir ievērojami resursi,» piebilda politologs.
Jau ziņots, ka sadursmēs pie Ukrainas Augstākās radas starp drošības spēkiem un demonstrantiem, kas protestē pret konstitūcijas grozījumiem par varas decentralizāciju, pirmdien Kijevā ievainoti aptuveni 100 kārtības sargi, paziņojis Iekšlietu ministrijas pārstāvis. Viņš žurnālistiem pavēstīja, ka vienam no cietušajiem ir amputētas kājas. Tajā pašā laikā ministrijas pārstāvis apgalvoja, ka starp protestētājiem ievainoto neesot.
Kā ziņots, Nacionālās gvardes preses dienests iepriekš pavēstīja, ka ievainojumus guvuši aptuveni 50 karavīri, no kuriem četri ir smagā stāvoklī. Tikmēr Kijevas mērijas pārstāvis paziņojis, ka ievainoti 54 karavīri un divi žurnālisti. Starp cietušajiem ir arī karavīri, kuri piedalās pretterorisma operācijā pret Ukrainas austrumos esošajām Krievijas apbruņotajām kaujinieku bandām. Savukārt iekšlietu ministrija iepriekš paziņoja, ka cietuši arī vairāk nekā desmit miliči.
Protestētāji, kuru skaits sasniedza aptuveni 3000, miličus un Nacionālās gvardes karavīrus sākotnēji apmētāja ar dūmu svecēm, petardēm un Molotova kokteiļiem, bet pēc tam kārtības sargu virzienā kāds raidīja arī kaujas granātu. Drošības spēki savukārt pielietoja asaru gāzi. Visu Konstitūcijas laukumu klāja dūmi, ik pa brīdim bija dzirdamas eksplozijas. Starp protestētājiem pamatā bija nacionālistiskās partijas «Svoboda» («Brīvība») atbalstītāji. Partijas līderis Olehs Tjagniboks paziņojis, ka pirmdien parlamenta ēku esot aizstāvējuši tie paši miliči, kas to darījuši gāztā prezidenta Viktora Janukoviča laikā.
Ukrainas Augstākā rada pirmdien ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā pieņēma rietumvalstu rosinātos konstitūcijas grozījumus, kas saskaņā ar februārī Minskā panākto vienošanos paredz lielāku autonomiju valsts reģioniem. Šos grozījumus, pret kuriem kategoriski iebilst labējās partijas, atbalstījuši 265 no 450 Ukrainas parlamenta deputātiem. Ukrainas prezidents Petro Porošenko gatavojas nākt klajā ar uzrunu ukraiņu tautai, kurā viņš pievērsīsies gan parlamenta balsojumam, gan notikumiem ārpus parlamenta ēkas, tviterī paziņojis prezidenta preses sekretārs.