Eiropa palīdzēs tikai tiem patvēruma meklētājiem, kuru dzīvībai draud briesmas, bet tiem, kuri meklē ekonomiskus labumus, būs jābrauc atpakaļ uz savām izcelsmes zemēm, ceturtdien pēc darba grupas sanāksmes, kurā tika skatīti jautājumi par bēgļu uzņemšanu, žurnālistiem sacīja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāre un darba grupas vadītāja Ilze Pētersone-Godmane.
Pētersone-Godmane uzsvēra, ka liela daļa bēgļu, kas ierodas Eiropā, meklē labākus dzīves apstākļus. «Ja ir arguments - es negribu palikt Ungārijā, Maķedonijā vai jebkurā citā drošā valstī un man galvenais ir nonākt Vācijā - tātad viņš nebēg no vajāšanas.
Šeit ir ļoti strikta un skaidra pozīcija - mēs palīdzam tikai tiem, kuri ir bēgļi, pārējiem ir jābrauc mājās.
Protams, ir liels izaicinājums, lai mēs spētu viņus nosūtīt atpakaļ uz izcelsmes zemēm, no kurienes viņi nākuši. Tas ir galvenais, kur Eiropai jāvelta spēks un resursi - lai varētu izvērtēt un pateikt: jūsu pieteikums ir nepamatots. Tas ir pamatjautājums, kā valstīm sadarboties, lai tas notiktu pēc iespējas ātrāk un efektīvāk. Protams, ir skaidrs, ka šo bēgļu fonu cenšas izmantot personas, kas nekvalificējas šim statusam,» skaidroja IeM valsts sekretāre.
Patlaban arī nav skaidrs, kad pirmie bēgļi Latvijā varētu ierasties. Pētersone-Godmane atzina, ka tas varētu notikt ne vēlāk kā ziemā. «Kad būs skaidrs, kādi Eiropā būs nosacījumi, kādā veidā mēs uz to visu virzāmies. Kad būs zināms, kā notiks visas procedūras ar dokumentiem. Tajā brīdī, kad valsts būs gatava. Mums ir divi gadi, lai šos cilvēkus uz Latviju pārvietotu. Tad, kad mēs būsim tam gatavi, mēs to arī darīsim,» uzsvēra darba grupas vadītāja.
Tāpat IeM valsts sekretāre norādīja, ka galvenais kritērijs, pēc kura bēgļi tiks uzņemti, būs to vajāšana attiecīgajā valstī. Pētersone-Godmane neizslēdza, ka Latvija varētu uzņemt arī musulmaņus. «Arī Latvijā ir musulmaņu kopiena, kura šeit dzīvo, kura šeit ir integrējusies,» viņa norādīja. Vienlaikus valsts sekretāre vērsa uzmanību uz to, ka,
pirms personas pārvietosies uz Latviju, būs to iepriekšēja intervēšana un vērtēšana.
«Katrs no šiem cilvēkiem tiks vērtēts individuāli. Ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu. Taču ir svarīgi, ka mēs iezīmējam to profilu, kādus [bēgļus] Latvijas sabiedrībā integrēt visvieglāk. Tas būs divpusējs process - gan Latvijai, kā valstij, gan pie šiem cilvēkiem, kas spēs šeit iedzīvoties,» pauda IeM valsts sekretāre.
Pētersone-Godmane arī norādīja, ka
ne valstij, ne pašvaldībai nav pienākums nodrošināt bēgļus ar dzīvesvietām.
Bēglim, tāpat kā jebkuram Latvijas cilvēkam, būs jāmeklē pašam kur dzīvot, ko īrēt. Valsts gan varot šo situāciju atvieglot - apzināt tās mazbudžeta iestādes, kurās cilvēks var īrēt dzīvesvietu. Tādējādi pirmā gada laikā, kad bēglis saņems valsts atbalstu - pabalstu 250 eiro apmērā un 49 eiro par latviešu valodas apguvi -, viņam būs jāspēj gan mācoties, gan, apgūstot dažādas citas iemaņas, integrēties Latvijas sabiedrībā.
«Mūsu uzdevums darba grupā ir veidot harmonisku un nepārtrauktu sistēmu, lai cilvēks maksimāli ātri gan integrētos valodas vidē. Šis ir process, kuru mums ir jāizveido, tā, lai šiem cilvēkiem maksimāli palīdzētu. Gadījumā, ja viņš nevēlēsies te uzturēties un dzīvot, viņam ir iespējas doties pie kopienām citās ES valstīs. [Tomēr]
Latvijā nav mērķa veidot tādu sistēmu, lai viņi aizbrauktu.
Uz to nevar būvēt valsts politiku, un, ja mēs tomēr gribam tērēt savus valsts līdzekļus, tad tie tomēr ir jātērē ar mērķi, lai šie cilvēki pēc tam, paliekot šeit, dotu pienesumu valstij un būtu piederīgi un lojāli,» atzina Pētersone-Godmane.
Ceturtdien darba grupa uzklausīja reliģisko organizāciju un Austrumu kultūras organizāciju viedokli par patvēruma meklētāju uzņemšanu, kā arī šo organizāciju iespējamo iesaisti starptautisko aizsardzību saņēmušo personu atbalstam.
Gala ziņojums par bēgļu uzņemšanu Latvijā tiks izstrādāts līdz 30.novembrim, savukārt ar starpziņojumu darba grupa iepazīstinās 30.septembrī. Darba grupas uzdevums ir izveidot Latvijas apstākļiem piemērotāko sistēmu 250 bēgļu integrācijai sabiedrībā, pagaidu mītnes vietai, nodarbinātībai, veselības aizsardzībai un citiem jautājumiem.
Nākamā darba grupas sanāksme plānota 17.septembrī.
