Jau pēc dažiem mēnešiem Latvijā ieradīsies vairāki simti bēgļu. Vai Rīga tam ir gatava? Galvaspilsētas pašvaldības pārstāve norāda, ka vajadzīgs valdības plāns, kā rīkoties.
Vai Rīga ir gatava bēgļu uzņemšanai?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Trūkst izpratnes
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja Eiženija Aldermane (GKR) šorīt intervijā Latvijas radio sacīja, ka patlaban daudziem nav izpratnes par bēgļu jautājumiem. Viņasprāt, īstas izpratnes nav arī tiem, kas izveidojuši speciālu darba grupu šiem jautājumiem.
Vēl pirms pusotras nedēļas dzirdēts, ka viens no galvenajiem ekspertiem šajos jautājumos publiski runāja citādi nekā Saiemas deputāts.
Šobrīd darba grupa sāk tikai iekustēties, lai runātu par to, kas notiks, kad bēgļi ieradīsies.
Turklāt neviens jau nezina, cik bēgļu Latvijā ieradīsies.
Pēdējās dienās vairs nav runa par 250 bēgļiem, bet gan par iespējami daudz lielāku skaitu.
Naiva cerība, ka mūs šis jautājums neskars
Skaidrs, ka šo jautājumu bija jāsāk risināt jau pirms vairākiem gadiem.
Bija naivi cerēt, ka Latvija paliks izolētā vidē, ka pie mums nebrauks trešo valstu pilsoņi, ka mūs neskars šī problēma.
Tās valstis, kuras jau gadiem ar to sastopas, ir izstrādājušas skaidrus kritērijus, procedūras un rīcības plānu, integrācijas plānu. Mums nekā tāda patlaban nav.
Vairums pašvaldību Latvijā nav strādājušas ar sabiedrības integrācijas jautājumiem.
Rīga piecus gadus strādā ar sabiedrības integrācijas jautājumiem. Trešo valstu pilsoņiem ir maz informācijas par dzīvi Latvijā - viņi nezina, kur iet, ko meklēt, kāda ir likumdošana u.tml.
Vajadzīgs plāns
Aldermane kritizēja valdību, ka tai nav izstrādāti rīcības plāni, kā Latvijā risināsies bēgļu uzņemšana un pēc kā pašvaldībām vadīties.
Ja tāds plāns būs, pašvaldības pēc tā rīkosies.
Jāzina, kur atradīsies bēgļu centri. Visticamāk, būs vajadzīgi vairāki bēgļu centri.