Eiropas Savienības dalībvalstīm jāuzņem papildus vēl 120 000 patvēruma meklētāju no Itālijas, Grieķijas un Ungārijas - «obligāti un bez dzejas», tā šodien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers. Viņš arī uzsvēra, ka patvēruma meklētājiem jādod iespēja strādāt un nopelnīt iztiku jau no pirmās ierašanās dienas, kamēr viņu patvēruma pieprasījumi vēl tiek izskatīti.
Junkers atgādināja, ka
tuvojas ziema, un ES nevar pieļaut, ka tūkstošiem cilvēku nakšņo Budapeštas stacijā vai Kosas pludmalē.
Vienošanās par 160 000 bēgļu sadali pa dalībvalstīm būtu jāpieņem jau nākamajā nedēļā gaidāmajā ES tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmē 13.septembrī.
EK prezidents norādīja, ka
nav pieļaujama patvēruma meklētāju šķirošana pēc reliģiskās pārliecības vai citiem parametriem,
jo Eiropai jau ir bijusi ļoti slikta pieredze ar cilvēku dalīšanu «pareizajos» un «nepareizajos».
Junkers atgādināja par demogrāfisko krīzi Eiropā un pauda, ka
migrācijai jāpārvēršas no problēmas, ar ko cīnāmies, par resursu, kas tiek attiecīgi izmantots un pārvaldīts,
tādēļ 2016.gadā EK ir gatava prezentēt jaunu migrācijas pasākumu pakotni.
EK prezidents uzsvēra - nepetiek, ka protestējam pret nelegālu migrāciju -
ir jārada legāli ceļi, kā cilvēki var nokļūt Eiropā.
Ilgtspējīgs risinājums iespējams tikai tad, ja cīnīsimies ar cēloņiem nevis sekām.
.@JunckerEU: ES patvēruma meklētāji ir 0,11% iedzīvotāju, 6x trūcīgākajā Libānā-25%. Kas mēs esam, ja neizdarām šādus salīdzinājumus? #soteu— EK pārstāvniecība (@EiropasKomisija) September 9, 2015
«ES ārpolitikai jābūt izlēmīgākai - mēs vairs nedrīkstam izrādīt sašķeltību attiecībā uz nestabilām situācijām mūsu kaimiņvalstīs,» uzsvēra Junkers.
Eiropa - bēgļu kontinents
Viņš piebilda, ka ES pirmā prioritāte pašlaik ir mazināt bēgļu krīzi.
«Mums, eiropiešiem, ir jāatceras, ka Eiropa ir kontinents, kur gandrīz ikviens kādā [vēstures] brīdī ir bijis bēglis,» atgādināja Junkers un minēja vēsturē notikušos plašos migrācijas viļņus no Īrijas, Skotijas un Polijas uz ASV, kā arī atgādināja par migrāciju no Francijas un citām valstīm dažādos vēstures posmos.
«Mums, eiropiešiem, vajadzētu zināt un nekad nedrīkstētu aizmirst, kādēļ tiesības uz patvērumu ir vienas no pamata, visnozīmīgākajām tiesībām. Mums to nevajadzētu aizmirst,» uzsvēra EK prezidents.
«Ir taisnība, ka Eiropa nevar uzņemt visas pasaules ciešanas. Tomēr mums tas ir jāskata kontekstā,» mudināja Junkers.
Junkers aicinot uz palīdzību patvēruma meklētājiem: Šajā kontinentā (Eiropā) gandrīz katrs (kādā vēstures brīdī) ir bijis bēglis…— Ilze Nagla (@ilzenagla) September 9, 2015
«Tas [šogad Eiropā ieradušos migrantu skaits] joprojām ir tikai 0,11% no ES iedzīvotāju skaita. Libānā bēgļi veido 25% no iedzīvotāju skaita, kuru turība ir vien piektās daļas no ES turības apmērā. Kas gan mēs esam, lai veiktu tādus salīdzinājumus,» viņš teica.
«Kamēr vien turpinās karš Sīrijā, bēgļu krīze vienkārši neizgaisīs,» secināja EK vadītājs.
«Mēs cīnāmies pret [džihādistu grupējumu] «Islāma valsts«. Kādēļ mēs neesam gatavi pieņemt tos, kas bēg no «Islāma valsts«?» viņš retoriski jautāja.
Junkers par bēgļiem no Sīrijas: Ja tie būtu jūs ar savu bērnu rokās un jūsu pasaule būtu sabrukusi, jūs maksātu jebkuru cenu— Ilze Nagla (@ilzenagla) September 9, 2015
Vienlaikus viņš atzīmēja, ka
Eiropas dalībvalstīm ciešāk jāsadarbojas, lai kontrolētu robežas
- to sagaida Eiropas pilsoņi, norādīja Junkers.