Iedzīvotāju apspriešanai nodots jaunais Jūrmalas pilsētas teritoriālais plānojums. Tajā atļauta būvniecība arī kāpās, kur iepriekš bija paredzēts labiekārtots parks ar simtgadīgiem kokiem. Mērs Gatis Truksnis skaidro, ka kāpas nodot apbūvei viņu «spiež jaunā ekonomiskā situācija, kad jaunu jūrmalnieku pievilināšanai jāizmanto katra iespēja,» arī jauni būvniecības objekti.
Nepilnus sešus hektārus lielais zemesgabals Lielupē virzienā no bijušā restorāna «Jūras pērle» līdz Rotas ielai no putna lidojuma iekrāsojas zaļš. Mežaparkā vietējie nāk pastaigāties, sportot, sēņot. Parka teritorija izskatās aizlaista, kā bez saimnieka. Daži sabojāti padomju laika relikti un improvizētas taciņas uz jūru.
Jūrmalas teritoriālā plānojuma melnrakstā pašvaldība svītrojusi zaļo saliņu jeb dabas teritoriju. Uz sabiedrisko apspriešanu sanākušajiem mērs Gatis Truksnis stāsta, kāpēc liegums būvēt kāpās jāatceļ. Tas dos ekonomisku labumu visai pilsētai. Uzturēšanās atļauju programmas iesaldēšana strauji samazinājusi Jūrmalas ienākumus. Jaunu mājokļu būvniecība varētu pievilināt Jūrmalā jaunus iemītniekus.
GATIS TRUKSNIS, Jūrmalas pilsētas mērs (ZZS):
Mēs jau nemālējam nevienam acis ciet un neslēpjamies. Mēs stāstām, kā ir. Mēs piedāvājam cilvēkiem to visu apspriest. Situācija mainās, vēl divus gadus atpakaļ neviens neiedomājās, ka būs šāda situācija. Es nemaz nerunāju par bēgļiem un visu pārējo. Bet es runāju par to, kādā situācijā ir mūsu uzņēmēji. Kuri par 99,9% nav nekādi ļaundari pilsētai. Viņi ir bezizejas stāvoklī, un uz to jāreaģē.
Kas ierosinājis kāpas apbūvēt, Truksnis nezinot. Viņš neesot šīs firmas advokāts. Viņu priekšlikums pilsētas plāna melnrakstā iekļauts, jo bijis loģisks.
Zemes apsaimniekotājs ir SIA «Nekustamo īpašumu vērtētāju alianse». Firmas īpašnieki ir trīs – nekustamo īpašumu tirgus darboņi Andris Igaunis, Igors Stepanovs un kopš pagājušā gada jūnija arī Kaspars Indriksons, savulaik ietekmīgā Skonto uzņēmumu grupas šefa Gunta Indriksona dēls (Andris Igaunis 50%, Igors Stepanovs 15%, Kaspars Indriksons 35%).
Kā uzņēmuma darbības veids norādīta būvniecības projektu izstrāde. Kompānija vairākkārt lūgusi gan valstij, gan pašvaldībai atļaut būvniecību kāpās, taču ierosinājums noraidīts. Tad uzņēmēji teica, ka parku uzlabos. Uzliks koka laipas, terases riteņu nomai. Pašvaldība sāka pie tā strādāt un izsūtīja šo priecīgo ziņu arī jūrmalniekiem. Tomēr pašvaldība un uzņēmējs viedokli pēkšņi mainījis.
Plānu izstrādāja SIA «Grupa 93». To apmaksāja Jūrmalas dome. Tajā vairs netiek minēts parks, bet kāpās iecerēta daudzfunkcionāla apbūve. Kāpās sastopamais biotops esot zemas kvalitātes un būvniecība tam nākšot par labu.
MARITA NIKMANE, Jūrmalas teritoriālā plānojuma izstrādātāja «Grupa 93» pārstāve:
Biotops ir novērtēts kā zemas kvalitātes, un minēti konkrēti kritēriji, kādēļ.
Sugu un biotopu eksperti iesaka: ja tiek apbūvēta daļa, otrā daļā var veikt šā biotopa uzlabošanas pasākumus.
Valsts meža dienestā stāsta, ka mežs ir 100 gadus vecs. Vecākajai mežaudzei ir pat 216 gadi. Ja maina zonējumu, par mežu var aizmirst.
INA GRĪSLE, Valsts meža dienesta inženiere vides jautājumos:
Tas patiesībā nozīmē biotopa iznīcināšanu.
«Jo fragmentējot šādu biotopu saskaņā ar teritorijas plānojuma grozījumiem, šeit paredzēta apbūve. Kāpu vaļņi ir tik tuvu viens pie otra, ka jebkuras apbūves rezultātā tiktu norakts kāds posms, zāģētas priedes un līdz ar to faktiski iznīcināts biotops,» ir pārliecināta Ina Grīsle.
Jūs pārstāvat zaļo politiku, jums būtu pieņemama sešu hektāru izciršana?
GATIS TRUKSNIS, Jūrmalas pilsētas mērs: Nē, man tas galīgi nebūtu pieņemami. Faktiski demokrātisks process. Pat ja man nepatīk kā zaļās partijas vai vairāk dabas draugam kaut kādas lietas - tas nenozīmē, ka es tās paslauku zem galda un nelieku uz apspriešanu.
JEVGĒŅIJS GOMBERGS, Uzņēmējs, jūrmalnieks:
Komerciālā vērtība šim zemesgabalam ir ap 30 miljoni. Tas ir ļoti aizdomīgi, ko viņi tālāk darīs? Atdos par sviestmaizi? Privatizēs?
SIA «Nekustamo īpašumu vērtētāju alianse» kāpu mežu nomā no valsts. Nomas maksa 1209 eiro gadā. Līgums slēgts 2011.gadā, kad finanšu ministrs bija Gundars Bērziņš, bet līgumu no valsts puses parakstīja «Valsts nekustamā īpašuma aģentūras» ģenerāldirektors Kalvis Bricis. SIA norādītajā juridiskajā adresē Vecrīgā no šīs kompānijas nevienu žurnālisti nesastop. Uzņēmuma pārstāvis vēlāk atzvana. Stāsta, ka Lielupes kāpās iecerēta jaunas klīnikas būvniecība.
IGORS STEPANOVS, SIA «Nekustamo īpašumu vērtētāju alianse»:
Tur ieplānota daudzfunkcionāla apbūve, pie kā dotajā momentā arī strādājam. Mēs būtu ļoti pateicīgi, ja pilsēta mums tur atļautu izvietot medicīniskā pakalpojuma iestādi.
Proti?
Tā varētu būt klīnika!
Jūs runājat par šo teritoriju tādā nākotnes izteiksmē, bet tā jau nav jūsu. Vai tas nozīmētu, ka jūs to pieprasītu atsavināt?
Es darīšu visu, kas ir saskaņā ar likumu. Ko man likums ļauj. Es nelīdīšu nevienā skandālā un neuzbāzīšos, un nekur neskriešu.
Līgumā ierakstīts, ka nomnieks zemi var iegādāties. Šī norma nav likumīga. Atsavināt valsts zemi krasta kāpu aizsargjoslā var tikai tad, ja uzņēmējam uz tās pieder būve. Par to lemj valdība.
JĀNIS REIRS, finanšu ministrs (Vienotība):
Šajā gadījumā viennozīmīgi tā ir dabas pamatne un tai ir jābūt dabas pamatnei. Es domāju, ka varbūt kārdinoši būtu iegūt budžetā 20, 30 vai 40 miljonus par šo gabalu, bet tā ir visas sabiedrības dabas pamatne un tai viennozīmīgi tādai jāpaliek. Es domāju, ka MK ieteikums no finanšu ministrijas, pat ja šāds gadījums būtu ierosināts, nebūtu savādāks.
Finanšu ministrijai mantojumā ir vairāki šādi nomas līgumi Jūrmalā krasta kāpu aizsargjoslā - gan Jaunķemeros, gan pie rehabilitācijas centra VAIVARI, gan pie Krievijas valstij piederošās sanatorijas «Jantarnij bereg».
ANDREJS MILZARĀJS, VAS «Valsts nekustamie īpašumi» valdes loceklis:
Man grūti saprast šo kompāniju, kas nomā krasta kāpās zemi, mērķus - iespējams, vienam mērķis ir apbūvēt to ar debesskrāpjiem, vēl kādam citam ir mērķis atstāt neskartu šo dabas pamatni, lai nekas šeit nenotiek. Kur ir VNĪ ieguvums - mēs saņemam, kaut arī nelielu, bet nomas maksu un mums nav jātērē līdzekļi šo teritoriju sakopšanai un uzturēšanai.
2011.gadā vēl kādai Igora Stepanova pārstāvētai kompānijai «Dancker» ar valsts nekustamajiem īpašumiem slēgts nomas līgums par zemi Lielupē. Arī tur biznesmeņi sākotnēji solīja iekārtot parku. Patlaban zeme sadalīta deviņos gabalos savrupmāju apbūvei. Jaunam nomas līgumam nepieciešams valdības akcepts.