Aizliegumi un administratīva iejaukšanās Latviju nepadarīs tikumīgāku

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Vērtējot šonedēļ aktualizēto jautājumu par sabiedrības tikumību, Latvijas Universitātes profesore Skaidrīte Lasmane pārliecināta, ka ne aizliegumi, ne arī administratīva iejaukšanās Latviju nepadarīs tikumīgāku. Sarunā ar aģentūru LETA Lasmane norādīja, ka patlaban notiek ļoti naska tikumisko grozījumu izpilde un tagad redzamas šāda likuma sekas.

«Tikumība ir ļoti smalka kultūras lieta, ko diez vai var uzlabot ar administratīvām lietām,» sacīja Lasmane. Viņa norādīja, ka demokrātija pieļauj dažādus viedokļus, tomēr ne brutālu administratīvās varas režīmu, līdz ar to Lasmane «tikumības lauciņu» vēlētos aizstāvēt no šādas iejaukšanās.

Profesore norādīja, ka tikumība ir gudra individuāla brīvība, kurai cilvēks ir jāsagatavo, bet, ja tas nav noticis, tad kāds nav veicis savu darbu. «Ne jau ar aizliegumiem Latviju var padarīt tikumīgāku,» pārliecināta Lasmane.

Komentējot Agneses Krivades dzejoļa izvēli mācību procesā, Lasmane sacīja, ka tā ir paša skolotāja izvēle un gaume, tomēr ir iespējams jautāt par pedagoga gaumes un tikumības līmeni. Lasmane uzskata, ka šāda dzejoļa izvēle no pedagoga puses ir bīstama, taču jāsaprot, ka skolotājiem ir jāsadzīvo ar saviem skolēniem un notiek zināma pakārtošanās it kā viņu gaumei. Taču Lasmane atzina, ka pašlaik nevar spriest, kādā kontekstā dzejolis izmantots un ko ar to gribēts pateikt audzēkņiem.

Lasmane uzskata, ka tikumības audzināšana ir «ļoti aizlaista» un to nevar ieaudzināt ar administratīviem regulējumiem - tam nepieciešams tikumiskas izglītošanas darbs.

«Kas ir darīts, lai veidotu un attīstītu skolotāju un skolēnu gaumi?» jautāja Lasmane, turpinot, ka ikdienišķā vide jau tā ir brutāla, līdz ar to jautājams, vai to vajag pārnest arī literatūrā.

Jau ziņots, ka pēc kāda dzejnieces Agneses Krivades dzejoļa izmantošanas mācību procesā Āgenskalna Valsts ģimnāzijas skolotāja Iveta Ratinīka saņēmusi aizrādījumu no skolas vadības un norādījumu šādus tekstus mācību procesā vairs nelietot.

Kā aģentūrai LETA teica Ratinīka, dzejolis «bija izaicinošs», tomēr viņa ir pārliecināta, ka mūsdienās nekādi literāri teksti nevar tikt uzskatīti par nepiedienīgiem, jo īpaši gadījumos, kad tie tiek izrunāti un skaidroti.

Āgenskalna Valsts ģimnāzijas direktore Ināra Gaile aģentūrai LETA šo gadījumu nekomentēja un norādīja, ka par šo gadījumu nav informēta un pati nekādus aizrādījumus skolotājai nav izteikusi.

Kā ziņots, tā dēvētie tikumības grozījumi Izglītības likumā jau stājušies spēkā, taču izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile nav pārliecināta, ka to iedzīvināšana patlaban ir prioritāte izglītībā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu