Pēc pusotra gada policija nākusi uz pēdām cilvēkiem, kas uzbruka bijušajam specdienesta vadītājam Jānim Kažociņam. Satversmes aizsardzības biroju (SAB) Kažociņš vadīja desmit gadus, un pret viņu pastrādāto vardarbību amatpersonas nosauca par uzbrukumu valsts varai.
Nozieguma atklāšana esot izmeklēšanas iestāžu goda jautājums. Trīs par uzbrukuma īstenošanu un organizēšanu aizdomās turētie vīrieši atrodas apcietinājumā un ar policiju nesadarbojas. Tomēr arvien vairāk pierādījumu liek domāt, ka viņi īstenojuši pasūtījumu un uzbrukums saistīts ar Kažociņa iepriekšējo profesionālo darbību SAB.
Bijušajam SAB direktoram uzbruka gaišā dienas laikā pie viņa mājām Klusajā centrā pagājušā gada janvārī. Jāni Kažociņu uz ielas panāca divi vīrieši, apdullināja, iepūšot no baloniņa sejā gāzi, un starp viņiem sākās cīniņš. Kažociņš ir bijušais militārists, ar labu reakciju, taču abiem uzbrucējiem bija pārspēks. Cīniņš ātri beidzās, uzbrucēji aizmuka, nekas netika paņemts. Policija toreiz izvirzīja trīs notikušā versijas: uzbrukums Kažociņam saistīts ar viņa profesionālo darbību SAB direktora amatā; to izraisījis privāts konflikts vai tas bijis neizdevies laupīšanas gadījums.
Nozieguma izmeklēšanā tērēti nopietni policijas resursi un papildspēki. Tiesībsargi apzināja visas gāzes baloniņu tirdzniecības vietas Latvijā, izņēma apkārtnē pieejamos videonovērošanas ierakstus, nopratināja lieciniekus. Bija pazīmes, ka noziegums iepriekš izplānots. Uzbrucēju sejas bija aizklātas. Izmeklēšanu nodeva organizēto noziegumu apkarošanas pārvaldei.
Šomēnes šajā lietā ir pirmie aizturētie. Trīs vīriešus tur aizdomās par uzbrukuma Kažociņam organizēšanu un īstenošanu. Aiz slēgtām durvīm tiesa izlēma viņus paturēt apcietinājumā vēl uz pāris mēnešiem. Viens no policijas konvojā vestajiem vīriešiem, kuram bija nepieciešams tulks, tiesas zālē iegāja, uzvaroši smaidot. Bet iznākot smaids bija pazudis.
IVETA VIETNIECE, aizdomās turēto vīriešu advokāte:
Jaunieši tiek turēti aizdomās par smagu miesas bojājumu izdarīšanas mēģinājumu. Tādas ir šīs aizdomas. Viņi šīs aizdomas neatzīst.
Abi aizturētie ir Latvijas pilsoņi un rīdzinieki, iepriekš nav sodīti. Trešais iepriekš apcietināts par ātro kredītu izkrāpšanu. Viņš ar viltu uzzināja cilvēku personu datus un viņu vārdā aizņēmās naudu. Laikā, kad uzbruka bijušajam SAB direktoram, viņš bija brīvībā. Visi trīs aizdomās turētie vīrieši ar policiju nesadarbojas. Un neko nestāsta. Arī par iespējamiem pasūtītājiem ne.
Advokāte:
Notiek izmeklēšana un izmeklēšanas dati ir izmeklēšanas noslēpums. Un tādēļ arī slēgtā tiesas sēdē to izskata. Vienīgais, ko varu jums pateikt, ko tiesa šodien izlēma.
Viņu pozīcija ir, ka viņi nav vainīgi? Bet vai viņi tur bija?
Viņu pozīcija ir, ka viņi nav vainīgi šajā nodarījumā, un ka nepamatoti ir piemērots apcietinājums.
Viņiem ir alibi?
Par alibi šeit netiek spriests. Bet pirmkārt nodarījums ir noticis pietiekoši sen, jārestaurē, kur cilvēks ir bijis 2014.gadā.
Satversmes aizsardzības biroju Kažociņš vadīja divus termiņus pēc kārtas un pēc desmit gadu darba kļuva par aizsardzības ministra padomnieku informācijas tehnoloģiju un starptautiskās drošības jautājumos. Dienā, kad viņam uzbruka, Kažociņš bija zaudējis savu amatpersonas statusu, ministram demisionējot, un bija droši zināms, ka viņam nav apsardzes.
Ar policiju izmeklēšanā sadarbojās gan SAB, gan Drošības policija. Par drošību atbildīgo amatpersonu izteikumi liecināja, ka tas nav bijis uzbrukums laupīšanas nolūkos vai vienkārša huligāniska dauzīšanās. Uzbrukums esot bijis apzināti gatavots. To pierāda arī tas, ka kriminālprocesu sākotnēji ierosināja par huligānismu, bet aizturētos vīriešus patlaban tur aizdomās par mēģinājumu nodarīt smagus miesas bojājumus, par ko draud brīvības atņemšana no diviem līdz desmit gadiem.
JĀNIS KAŽOCIŅŠ, bijušais Satversmes aizsardzības biroja direktors, 2014.gada 16.februāris
Kā jūs uztvērāt šo uzbrukumu?
Redzat, tas bija ļoti liels pārsteigums, nevaru teikt, ka absolūts, jo, protams, kā SAB direktors es sapratu, ka daži lēmumi un darbības, ko SAB veica, kamēr es biju direktors, dažiem cilvēkiem varēja nepatikt. (..)
Cik, jūsuprāt, šobrīd Latvijas amatpersonas var justies droši, tostarp specdienestu vadītāji?
No citiem neesmu dzirdējis par līdzīgiem uzbrukumiem, tā ka varu spriest, ka diezgan droši, bet tas, ka principā kaut kas tāds ir noticis un, ja tas saistīts ar manu iepriekšējo darbību SAB, tad tas ir svarīgs signāls!
Kažociņš noliedza, ka iepriekš būtu saņēmis kādus draudus. Tomēr daži viņa vadītās iestādes lēmumi iepriekš izraisījuši asu reakciju. Jau nozieguma izmeklēšanas sākumā policijas spēcīgākā versija bija, ka bijušajam SAB direktoram atriebjas no Latvijas izraidītu čečenu dēļ.
Pirms trim gadiem SAB divus čečenu uzņēmējam Bislanam Abdulmuslimovam pietuvinātos atzina par Latvijai nevēlamām personām un izdeva Krievijai. Timurs Džamaldajevs un Sergejs Novožilovs, pēc SAB ziņām, rada draudus valsts drošībai un var traucēt noziedzīgu nodarījumu atklāšanā. Abi vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Sūdzībā rakstīts, ka, izdodot viņus Krievijai, abi tikuši pakļauti spīdzināšanai un pat nāves draudiem, jo pirms 17 gadiem kā slepenie Drošības policijas aģenti palīdzējuši no čečenu gūsta atbrīvot trīs Latvijas pilsoņus. Pēc izraidīšanas 2012.gada vasarā viņi izsaukti uz policijas iecirkni Čečenijā, kur smagi piekauti.
Abi tā dēvētajā melnajā sarakstā iekļautie ir Bislana Abdulmuslimova sievas radi. Laikā, kad notika uzņēmējam pietuvināto izraidīšana no Latvijas, valsts augstākās amatpersonas brīdinātas par iespējamām Abdulmuslimova agresijām. Gan tā laika premjeram, gan Saeimas priekšsēdētājai tika pastiprināta apsardze.
Latvijai šobrīd jāatbild uz Džamaldajeva un Novožilova advokātu iesniegto sūdzību Eiropas tiesai. Nav ziņu, ka Jāņa Maizīša vadītais SAB gatavotos pārskatīt Kažociņa laikā pieņemto lēmumu. Arī šobrīd versiju, ka uzbrukums Kažociņam varētu būt saistīts ar izraidītajiem čečeniem, policija nav atmetusi.
KĀRLIS SERŽANTS, Saeimas Nacionālās drošības komisijas loceklis:
Šinī gadījumā ir ļoti svarīgi saprast, vai tā ir kāda sadzīviska rakstura informācija, kas ir izraisījusi šo uzbrukumu, vai tas ir bijis rūpīgi plānots. Jebkurā gadījumā, vai tas ir no mūsu nedraudzīgas valsts izlūkdienesta, vai no kādas nacionālas kopienas nācis - tas būtu jānoskaidro. Jo valsts drošība ir pirmajā vietā un amats, ko Kažociņš ieņēma, ir ne tikai izlūkdienests, bet zināmā mērā arī politisks amats, bez šaubām, jo viņš varēja atļauties teikt diezgan skarbus vārdus par vienu otru notikumu.
Jānis Kažociņš ir aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa padomnieks starptautiskās drošības jautājumos un Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ārštata padomnieks sabiedrības integrācijas jautājumos. Komentēt policijas atklāto Kažociņš nevēlējās, kamēr lieta par uzbrukumu nebūs nonākusi tiesā.