Veselības ministra Gunta Belēviča ideja, ka maksātspējīgiem pacientiem, kuri būtu uzsākuši maksas pakalpojumu saņemšanu, būtu jāturpina ārstēšanās maksas sektorā, ir riskanta, norāda Ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis, ārsts Pauls Princis.
Ģimenes ārstu asociācija: ministra ideja par maksas medicīnu ir riskanta
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš pauda, ka šādas ieceres realizēšanas gadījumā ieguvumi būs mazāk, nekā zaudējumi, jo
rindas pēc valsts apmaksātiem valsts pakalpojumiem var ne tikai nesamazināties, bet pat palielināties.
«Ja šāda iecere tiks ieviesta, tie
cilvēki, kuri būtu gatavi kādu pakalpojumu pirkt par savu naudu, turpmāk to var izvēlēties nedarīt,
jo baidīsies, ka var nonākt starp pacientiem, kuri turpmāk varēs saņemt ārstēšanos tikai par maksu,» sacīja Princis.
Ārsts norādīja, ka, piemēram, kardioloģijas pakalpojumu pakete ir ļoti dārga, un Latvijā pārliecinošais vairākums iedzīvotāju to nevar atļauties.
Jau ziņots, ka Belēvičs akcentējis nepieciešamību veikt precizējumus normatīvajos aktos, lai nodalītu valsts apmaksātas veselības aprūpes saņemšanu no maksas medicīnas pakalpojumiem. Ministrs uzskata, ka tādā veidā tiktu uzlabota medicīniskās palīdzības pieejamība mazāk aizsargātajām pacientu grupām kā maznodrošinātajiem un pensionāriem, kam šī palīdzība ir nepieciešama visvairāk.
VM informē, ka Belēvičs informēja arī VADDA pārstāvjus par ieceri nākamajā gadā veikt piešķirto līdzekļu pārdali, palielinot valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu kvotas veselības aprūpes iestādēm, kas sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, kā arī palielinot finansējumu primārās veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanai. Tādā veidā nākamgad plānots primāri risināt to pacientu problēmas, kam ir nepieciešama tūlītēja, neatliekama medicīniska palīdzība.
Ministrs uzsvēris privātā sektora darbības nozīmi veselības aprūpē un atzīmēja, ka, lai gan kvotas nākamgad prioritāri tiks piešķirtas ārstniecības iestādēm, kas sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, pašlaik esošais veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju loks ir jāsaglabā. Tādēļ valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus arī turpmāk sniegs valsts, pašvaldību un arī privātās ārstniecības iestādes.