Tiesībsargs: ciniski uzlikt papildus slogu tiem, kuri izvēlas maksāt par veselības aprūpi

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka/LETA

Sākotnēji ir jāvērtē kāds ir Veselības ministra Gunta Belēviča ierosinājuma par valsts apmaksātas veselības aprūpes nodalīšanu no maksas medicīnas pakalpojumiem leģitīms mērķis, tomēr ir ciniski uzlikt papildus finanšu slogu tiem, kuri ir izvēlējušie maksāt, jo atbildīgi attiecas pret savu un savu bērnu veselību, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.

Tiesībsargs gan nav padziļināti pētījis Veselības ministrijas (VM) plānoto ieceri, līdz ar to komentāru varot sniegt tikai par masu medijos izskanējušo. Saskaņā ar izskanējušo informāciju, ministrs ir norādījis uz nepieciešamību nodalīt valsts apmaksātu veselības aprūpi no maksas medicīnas pakalpojumiem.

«No sistēmas viedokļa varētu piekrist, ka nav laba un caurskatāma pašreizējā situācija, kurā mediķi, kam ir līgumattiecības ar valsti, tais pašās telpās ar tām pašām iekārtām tikai citā pieņemšanas laikā vai nereti pat vienlaikus sniedz gan valsts līdzfinansētus, gan maksas medicīnas pakalpojumus. Minētais attiecināms gan uz valsts, gan privātām ārstniecības iestādēm. Līdz ar to pacientiem nav skaidrība, kurā ārstniecības iestādē tiem jāvēršas, lai saņemtu valsts līdzfinansētu pakalpojumu, un kurā ir jārēķinās tikai ar maksas medicīnu. Tāpat pašreizējais modelis nav caurskatāms no tā viedokļa, ka nav iespējams izsekot, vai valsts izveidotā ārstniecības iestādē, mediķis sniedzot maksas pakalpojumus, ir norēķinājies ar valsts ārstniecības iestādi par telpu un iekārtu izmantošanu savai privātpraksei,» pauž tiesībsargs.

Vienlaikus tiesībsargs konstatē, ka plānotā iecere šo problēmsituāciju neatrisinās, jo arī turpmāk ir plānot valsts apmaksātos ārstniecības pakalpojumus sniegt gan valsts, gan pašvaldības, gan privātajās ārstniecības iestādēs.

Savukārt kā otrs mērķis tiek minēts tas, ka tādā veidā tiks uzlabota medicīniskās palīdzības pieejamība pacientiem, kas nav tik maksātspējīgi. «Patiesībā tieši šis apgalvojums izraisa vislielāko neizpratni un sašutumu, jo visiem taču ir zināms, ka pacienti visbiežāk maksas medicīnas pakalpojumu izvēlas saņemt nevis tāpēc, ka tam ir pietiekami naudas, lai varētu saņemt medicīnas pakalpojumu labāk izremontētās telpās, pie kvalificētākiem speciālistiem, bet gan tieši tāpēc, ka valsts nespēj saprātīgā laikā nodrošināt pieejamību veselības aprūpes pakalpojumam,» norāda tiesībsargs.

Tiesībsargs uzsver, ka, lai saņemtu maksas medicīnas pakalpojumu, pacienti ir spiesti aizņemties naudas līdzekļus un nevis tāpēc, ka viņi sev vai bērnam vēlas labāku pakalpojumu vai servisu, bet tāpēc, ka tā ir viņu un viņu bērnu veselība un kavēšanās pakalpojuma saņemšanā nav pieļaujama. «Šādā situāciju uzlikt papildus finanšu slogu tiem, kas ir izvēlējušie maksāt, jo atbildīgi attiecas pret savu un savu bērnu veselību, būtu neētiski, gribētu teikt pat ciniski,» pauž tiesībsargs.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka VM trešdien prezentēja trīs darbības virzienus naudas trūkuma apstākļos: ģimenes ārsts ir pacienta ārstēšanas centra un nosaka tālāko ārstēšanas plānu, raugoties uz pacienta situācijas kopumā un pieejamo budžetu izmeklējumu un zāļu nozīmēšanā; precizēs situācijas, pie kurām pacients, uzsākot konsultācijas pie speciālista, kurš nav līgumattiecībās ar valsti, turpina saņemt izmeklējumus par maksu, piemēram, noteikta valsts neapmaksātas plānveida ārstēšanās; ārstniecības iestādēm ambulatoro pakalpojumu saņemšanas rindu veidošanā pacienti jāprioritizē pēc to medicīniskās situācijas.

Ministrijas iecere ir arī pārdalīt kvotas par labu valstij no privātajiem pakalpojuma sniedzējiem. Iecere ir palielināt atbalstu tiem, kas sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību. «Tas prasa normatīvo aktu grozījumus, nepārspīlējot ar šo procentu - no 10 līdz 20%, bet nepazaudējot programmas, kas ir tikai privāto pakalpojumu sniedzēju pusē,» informēja Belēvičs.

Viņš uzsvēra, ka ar šo priekšlikumu nāks klajā gadījumā, ja arī nebūs privāto medicīnas pakalpojuma sniedzēju atbalsts un tas būs valdības lēmums. Ministrs pavēstīja, ka nākamais gads jāvelta tam, lai pārietu uz obligāto veselības apdrošināšanu, noformulējot minimālo pakalpojumu klāstu, ko apdrošināšana var apmaksāt, bet viss pārējais būs jāsedz no savas kabatas.

Nākamgad veselības nozarei plānotais finansējums ir 2,98% no IKP jeb 778 miljoni eiro.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu