Veselības ministra Gunta Belēviča (ZZS) ideja noteikt, ka tiem cilvēkiem, kuri izmantojuši veselības aprūpes pakalpojumus par maksu, arī turpmāk būs jāārstējas par savu naudu, izraisītu dramatiskas sekas. Tās ieviešana rezultētos ar lielāku nāves un invaliditātes gadījumu skaitu. Praktiski tas nozīmētu, ka uz slimnīcu durvīm būtu jāuzliek izkārtne «Ieeja tikai par skaidru naudu».
Draud ar dramatiskām sekām
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris ministra izteikto ideju neuzskata par veiksmīgu ierosinājumu. Arī pats ministrs esot sapratis, ka pārsteidzies ar izteikumiem, un precizējis, ka runa esot par stingrāku kvotu piemērošanu.
Ko praksē nozīmē stingrāku kvotu piemērošana? Kas būs jādara, ja kvotas būs beigušās? Tas nozīmē, ka pacients, kurš pie ārsta devies ar nopietnu veselības problēmu un kuram vajadzētu to palīdzēt atrisināt, mediķiem būs jāraida projām vai arī jāpalūdz izvilkt naudas maks.
Plānveida pakalpojumos kaut kas vēl varētu izdoties, bet,
iedomājoties šādu situāciju slimnīcas uzņemšanas nodaļā, paliek baisi.
Tas nozīmē, ka ātrā palīdzība atvedīs pacientus, kuriem steidzami vajadzīga palīdzība, bet uz slimnīcas durvīm vajadzēs likt uzrakstu «Ieeja tikai par skaidru naudu».
Sekas būtu dramatiskas - tas rezultētos ar lielāku nāves un invaliditātes gadījumu skaitu.
Nepietiekams finansējums
Keris norādīja, ka ne jau velti jaunās Eiropas Savienības valstis cenšas panākt, ka veselības jomai valsts atvēl 5% no iekšzemes kopprodukta. Arī Lietuvā un Igaunijā veselības nozarei ir lielāks finansējums nekā Latvijā.
Kaimiņvalstīs ir pieliktas pūles, lai nozares finansējums tuvotos vidējam Eiropas Savienības finansējumam, bet diemžēl Latvija ir virzījusies pretējā virzienā.
Ja tā ir bijusi kļūda, to var uzskatīt par traģisku kļūdu. Bet, ja tā ir apzināta rīcība, to var uzskatīt par kaitniecību valstij.
Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs priecājas, ka sabiedrība asi un operatīvi iebilda pret ministra absurdo ideju un tādējādi Belēvičs to koriģēja. Cilvēkiem arī turpmāk būtu jāatceras, ka viņiem ir iespējas ietekmēt ministru un citu politiķu pieņemtos lēmumus.
Ja sabiedrība nebūtu vētraini protestējusi, ierosinājums tiktu pieņemts. Un tas nozīmētu, ka cilvēks, kurš kaut reizi mūžā ir sagrabinājis nelielu naudas summu, lai ātrāk dotos uz izmeklējumiem un noteiktu savu veselības problēmu diagnozi, turpmāk visu mūžu būtu spiests maksāt par veselības pakalpojumiem.
Cilvēks, kurš vienu reizi bija samaksājis par diagnozes noteikšanu, vairs nevarētu cerēt uz valsts apmaksātu medicīnu.
Daļa šādu cilvēku nonāktu bezizejas situācijā. Piemēram, ko darīt cilvēkam, kuram maksas diagnostikā atklāj vēzi? Ja realizētu Belēviča ideju, šim pacientam būtu jāmaksā arī par turpmākajām manipulācijām un operācijām. Tas jau izklausās pēc cilvēku nīšanas.
Tādā veidā Latvija klaji ignorētu Eiropas pamattiesību hartu, kurā noteikts, ka jānodrošina augsti kvalitatīva veselības aprūpe. Īstenojot Belēviča ierosinājumu, harta tiktu bradāta kājām.
Belēvičs saņem pamatīgu kritiku
TVNET jau ziņoja, ka veselības ministra iecere izpelnījusies pamatīgu kritiku.
Izskanēja, ka Veselības ministrija plāno, ka pacientiem, kuri kādu veselības aprūpes pakalpojumu izvēlējušies saņemt privātā ārstniecības iestādē par saviem līdzekļiem, būs jāmaksā arī par visiem valsts apmaksātajiem izmeklējumiem, kas nepieciešami konkrētā pakalpojuma saņemšanai.
Savukārt pats ministrs izteicās, ka ažiotāža saistībā ar ieceri ierobežot privāto veselības aprūpes iestāžu klientu iespējas saņemt valsts apmaksātus izmeklējumus ir labs piemērs ministra sliktai komunikācijai.
