Vājinot fundamentālās zinātnes, tiek vājināts sabiedrības intelektuālais potenciāls, līdz ar to ir nepareizi veidot tādu valsts politiku, kad valsts budžeta finansētā daļa zinātnei tiek aizvietota ar struktūrfondu naudu, uzskata Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktora padomnieks Elmārs Grēns.
Viņš šodien notikušajā forumā «Latvijas zinātne - kā sasniegt izcilību?» uzsvēra, ka citās valstīs fundamentālos pētījumus finansē tikai no valsts budžeta, savukārt tādas programmas kā «Apvārsnis 2020» domātas attīstībai un strukturālajiem pētījumiem.
Grēns atgādināja, ka divi izcili zinātnes institūti - Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts un Latvijas Organiskās sintēzes institūts - savu veiksmes stāstu sāka tieši ar fundamentālajiem pētījumiem. Arī šodien, radot, piemēram, jaunas potenciālās zāles, ir nepieciešams veikt fundamentālus pētījumus, un tikai tad var sekot preparāta izstrāde.
Viss sākas ar fundamentāliem pētījumiem, uzsvēra Grēns, piebilstot, ka tā ir finanšu kļūda valsts politikā, ja šie pētījumi netiek attiecīgi finansēti.
Grēns norādīja, ka nopietna problēma ir arī nepieciešamība noteikt institūtu specializāciju. Viņš uzsvēra, ka ir teju neiespējami veikt specializāciju, ja «institūtu budžets un zinātniskā produktivitāte balstās uz nejauši iegūtu grantu pamata».
«Tas nozīmē, ka nevis institūti veido profilu, bet adaptējamies iegūtajiem grantiem. Tā nevar. 21.gadsimtā jābūt stingrai virzībai,» sacīja Grēns.
Viņš pauda, ka Izglītības un zinātnes ministrijai bez grantu sistēmas jādomā par lieliem projektiem institūciju līmenī. «To jau sen dara Igaunija, tādēļ tur ir rezultāts,» piebilda Grēns, uzsverot, ka bez fundamentālās zinātnes un institūtu specializācijas un mērķtiecīga finansējuma «paliksim, kur esam».
