Jaunu prioritāšu formulēšana nav tas labākais veids, kā partijai «Vienotība» uzlabot savas pozīcijas un atgūt sabiedrības atbalstu, uzskata politologs Juris Rozenvalds.
Rozenvalds nedomā, ka jaunās prioritātes uzlabos «Vienotības» pozīcijas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš atzina, ka «Vienotībai» patlaban ir sarežģīta situācija un politiskais spēks to ļoti labi apzinās. «Vienotība» ilgu laiku bijusi valdību veidojošā partija, kas pretendējusi arī uz tāda kā vecākā brāļa statusu, tomēr šie laiki nu ir pagājuši un partijā sākusies zināma trauksme par to, ka tiek zaudētas pozīcijas, izteicās politologs.
«Tās [»Vienotības» definētās 15 prioritātes] ir ļoti vispārīgas frāzes, un diezin vai ar tām iespējams veikt restartu. Man ir zināmas šaubas,» sacīja Rozenvalds. Vienlaikus viņš piekrīt, ka ir nepieciešama zināma orientācijas maiņa gan saistībā ar ārpolitisko situāciju, gan arī saistībā ar to, ka Latvijas ekonomika neattīstās tik strauji, kā cerēts.
Rozenvaldam neesot saprotams, kā partija var runāt par izglītotu sabiedrību, ja pati nav spējīga risināt skolotāju atalgojuma jautājumu un pieļauj, ka augstākajā izglītībā ir krīzes laiki.
Tomēr, pēc politologa domām, pagaidām vēl ir pāragri spriest par partijas nosauktajām prioritātēm - vispirms esot jāpavēro, kā šī programma tiks izvērsta un kā piedāvāta sabiedrībai. Rozenvalds neizslēdz, ka partija vārdos saka vienu, bet darbos būs vērojams kas cits. Šī rīcība viņam vairāk liekot domāt, ka partija rīkojas tā, lai radikāli nekas netiktu mainīts, bet tiktu radīts iespaids, ka kaut kas notiek.
«Paši formulējumi - tas viss ir neapšaubāmi, bet, kā mēdz teikt, velns slēpjas detaļās. Lai paiet laiks, un meklēsim to velnu detaļās,» noteica Rozenvalds.
Jau ziņots, ka «Vienotības» domes sēdē sestdien tika prezentēts partijas izstrādātais plāns ar 15 prioritātēm stiprai, drošai, pārtikušai un tiesiskai Latvijai, kas būtu jāsasniedz līdz valsts simtgadei. Plānā par virsmērķi izvirzīta plaukstoša un izglītota tauta, kura vēlas dzīvot savā zemē.