Jaunais Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš kritizē savas kādreizējās darbavietas - Pārresoru koordinācijas centra (PKC) - komunikācijas metodes ar sabiedrību un politiķiem.
Jaunais Valsts kancelejas direktors kritizē PKC komunikācijas metodes
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Lielākā problēma PKC šo divarpus gadu laikā ir bijusi komunikācijas trūkums, absolūts komunikācijas trūkums. PKC dara ļoti daudz lietu, bet sabiedrībai par to netiek stāstīts,» intervijā atzina Krieviņš. Kā piemēru viņš minēja Nacionālo attīstības plānu, kas joprojām ir dienaskārtībā un tiek īstenots ar dažādām aktivitātēm. Tomēr tā vietā, lai par to aktīvāk stāstītu, sabiedrībai tiek radīts priekšstats, ka nav konsekventi izvirzīti vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķi, uz kuriem valsts virzās. Viņaprāt, tādējādi sabiedrībai rodas iespaids, ka viss lielais darbs, kas tika ieguldīts dokumenta tapšanā, ir bijis lieks un pats plāns ir nolikts «plauktiņā».
Līdzīgi esot ar ziņojumu par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam, Nacionālā attīstības plāna no 2014. līdz 2020.gadam un deklarācijas par Laimdotas Straujumas (V) vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanu. Arī par šo dokumentu netika plašāk runāts, lai gan tajā ir iekļauti vairāki vērtīgi fakti, piemēram, par dzimstības rādītāju uzlabošanos.
Otra lieta, kas Krieviņu neapmierina PKC darbībā, ir ilgtermiņa prognožu negatavošana. Lai gan PKC tika piešķirtas jaunas štata vietas, lai piesaistītu ekspertus, kas varētu sagatavot ilgtermiņa prognozes, Krieviņš šīm darbībām rezultātu neredz. «PKC tika piešķirtas papildu štata vietas šim pienākumam, lai mēs būtu daudz gatavāki jautājuma attīstībai, pirms tas parādās dienaskārtībā. Lai nav kārtējo reizi tā, ka strādājam kā ugunsdzēsēji. Diemžēl par šiem jautājumiem es vispār neko neesmu lasījis publiskajā telpā,» minēja Valsts kancelejas direktors.
Taujāts, kur ir problēma, kāpēc PKC nekomunicē, Krieviņš atzina, ka jautājums ir par vadītāja attieksmi pret komunikāciju. Viņš gan piekrīt, ka iestādes vadītājam nevajadzētu katru dienu parādīties ziņu pirmajās lapās, tomēr ir nepieciešams regulāri nodot sabiedrībai svarīgus ziņojumus.
Vienlaikus viņš nepiekrīt, ka tā dēļ būtu jānomaina PKC vadība, - tas nav labākais problēmas risināšanas stils. Turklāt pēdējos gados valsts pārvaldē ir zaudēts liels skaits labu ekspertu, kas aizgājuši uz privātajām struktūrām. Šādā gadījumā vērtīgākas būtu kādas mācības profesionalitātes vairošanai.