Kozlovskis: Atstājot Muceniekus, bēgļiem ir jāspēj atrast sev dzīvesvieta un darbs

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Debatēs par bēgļu pabalsta iespējamo samazināšanu svarīgi neaizmirst, lai patvēruma statusa saņēmēji, atstājot izmitināšanas centru Muceniekos, nesāk klaiņot pa ielām un spēj atrast sev dzīvesvietu un darbu, pauda iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

Kozlovskis pastāstīja, ka nedēļas laikā bēgļu uzņemšanas plānā sīki precizējumi vēl ir iespējami, savukārt, runājot par iespējamā pabalsta samazināšanu, ministrs norādīja, ka pabalstam ir jābūt tādam, lai patvēruma statusa saņēmējs adaptācijas laikā spētu sev nodrošināt minimālās vajadzības.

«Situācija ir kompleksa, un es nepieturos, ka akmenī būtu iecirsts pašreizējais pabalsta apmērs. Man kā ministram ir svarīgi, lai patvēruma statusa saņēmēji, atstājot centru Muceniekos, nesāk klaiņot pa ielām un spēj atrast sev dzīvesvietu un darbu. Tagad tas ir koalīcijas jautājums - vai šo 256 eiro pabalstu samazināt un kā tas izpaudīsies uz pašvaldību budžetiem, jo,

maksājot mazāku pabalstu, bēgļu ģimenes varēs pretendēt uz maznodrošinātās ģimenes statusu un attiecīgi uz pašvaldības sociālo atbalstu. Es tādā gadījumā neredzu jēgu,

jo valsts un pašvaldības budžeta līdzekļi ir publiskā nauda», uzsvēra Kozlovskis.

Ministrs arī norādīja, ka Igaunijā bēgļa pabalsts ir mazāks nekā Latvijā, taču kaimiņvalsts piešķir arī cita veida pabalstus, piemēram, mājokļa īrei.

Jau ziņots, ka šobrīd pieaugušajiem bēgļiem 256 eiro lielo pabalstu maksā no valsts budžeta un ar to cilvēkam jāspēj nodrošināt sev iztika, nepieciešamās preces, transports un dzīvoklis. Bērni saņem 30% no šīs summas.

Koalīcija ir konceptuāli vienojusies par atbalstu bēgļu pabalstu samazināšanai. Koalīcijas partijām gan katrai ir savs viedoklis, kā to darīt. Pirmdien koalīcijas padomes sēdē vēl netika pieņemts lēmums, par kādu summu samazināt bēgļiem pienākošos pabalstu, jo ZZS lūdza uz nedēļu atlikt lemšanu par atbildīgās darba grupas sagatavoto precizēto plānu bēgļu uzņemšanai. Premjerministre Laimdota Straujuma (V) skaidroja, ka darba grupa ir ierēdnieciski nolēmusi neatbalstīt pabalstu samazināšanu, ņemot vērā pašvaldību bažas par šādas rīcības atsaukšanos uz to izdevumiem, sniedzot atbalstu bēgļiem.

Jau vēstīts, ka 29.septembrī valdība konceptuāli atbalstīja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres vadītās darba grupas rīcības plānu bēgļu uzņemšanai. Rīcības plānam bija jābūt precizētam līdz 20.oktobra Ministru kabineta sēdei, definējot atbildības jomas un precizējot finanšu jautājumus.

Valdība gan otrdien neskatīja precizēto plānu, bet vēlreiz to varētu skatīt nākamajā pirmdienā, 26.oktobrī, koalīcijas padomes sēdē, un tad atkarībā no padomes sēdē lemtā nākamajā otrdienā tas varētu būt iekļauts valdības sēdes darba kārtībā.

Saskaņā ar Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes lēmumu Latvijai no Itālijas un Grieķijas būs jāuzņem papildu 281 persona, kurai nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Šobrīd kopējais patvēruma meklētāju skaits, kas Latvijai būs jāuzņem divu gadu laikā, ir 531 persona. Par katru patvēruma meklētāju dalībvalsts saņems vienreizēju maksājumu 6000 eiro apjomā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu