Latvijai, kas ir viena no 50 pasaulē bagātākajām valstīm, ir jāsniedz atbalsts bēgļiem, tostarp finansiālu iemaksu veidā, atbalstot arī tos, kuri pašlaik atrodas Turcijā, pauda Eiropas Kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.
Gobiņš: Latvijai varētu būt finansiāli jāpiedalās bēgļu izvietošanā Turcijā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vaicāts par iemaksām fondā, lai atbalstītu Turcijā esošos bēgļus, Gobiņš sarunā ar aģentūru LETA norādīja, ka beigu beigās finansējums tiks piešķirts un arī Latvijai būs jāpiedalās šajā projektā. «Lai gan ar to ir krietni par maz, jo ir Libāna, kas ir ievērojami nabadzīgāka par Turciju, kā arī Jordānija, kur ir traģiska situācija, ņemot vērā to, ka ANO spiesta samazināt pārtikas piegādes, jo trūkst līdzekļu,» pauda Gobiņš.
«Diemžēl ES kopumā vairāk pievērš uzmanību naudas solīšanai tūlītējo bēgļu plūsmas iespējamajai mazināšanai, nevis cēloņu risināšanā.
Labi, ka pievēršamies Turcijai, jo valsts ar miljoniem bēgļu jau tagad nes pamatīgu nastu, taču jāatceras, ka ar šo naudu mēs nepalīdzam Turcijai, bet gan bēgļiem,» viņš sacīja. «Vēl trakākos apstākļos bēgļi dzīvo pašā Sīrijā un Libānā. Kādēļ neesam pievērsušies arī tiem, ja mums tiešām rūp, lai tur bērni nemirtu badā?» viņš retoriski vaicāja, piebilstot, ka «mēs nevaram šajā ziņā aizvērt acis».
Gobiņš arī pauda viedokli, ka Latvijai ir jāizmanto situācija un pozitīvi jāizceļas, aicinot palīdzēt arī tiem bēgļiem, kuri pašlaik atrodas citās valstīs, kur situācija ir neapskaužama. «Atcerēsimies arī to, ka Latvija ir viena no 50 pasaulē bagātākajām valstīm. Mēs vienmēr to aizmirstam. Ne velti bēgļi nedodas uz Krieviju vai citām valstīm, kuri ir liela nabadzība un nesakārtotība.
Tas ir kompliments, ka mums ir sakārtotas valstis, tādēļ šiem cilvēkiem ir jāpalīdz, jo bieži vien bērniem nav ko ēst, nav arī iespēju skoloties,» sacīja Gobiņš.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) aģentūrai LETA iepriekš atzina, ka Eiropadomes neoficiālajā sanāksmē spriests par finansiālas palīdzības sniegšanu Turcijai, lai bēgļus izmitinātu minētajā valstī, un arī Latvijai būs jāpiedalās ar savu finansējumu, ja tādu prasīs.
Eiropas Komisija (EK) jau ilgstoši runā ar Turciju par iespēju izmitināt bēgļus tās teritorijā, par to sniedzot finansiālu palīdzību. «Zināmas vienošanās ir panāktas. Tas, protams, nav noslēgts līgums, bet ir priekšlikums rīkot ES un Turcijas samitu, kur varētu panākt gala lēmumu,» iepriekš teica Straujuma.
Pagaidām nav fiksēta konkrēta summa, ko ES varētu maksāt Turcijai, bet runa varētu būt par aptuveni trim miljardiem eiro.
Minētā summa tiktu izlietota tikai bēgļu izmitināšanai, un ES sekotu līdzi finansējuma izlietojumam.
Lai gan samita laikā ir izskanējusi informācija par konkrētu naudas sadalījumu, kādu vajadzēs maksāt katrai ES dalībvalstij, Straujuma uzsvēra, ka no EK prezidenta Žana Kloda Junkera nav saņemts apstiprinājums, ka tas ir EK priekšlikums. «Man ir grūti pateikt, vai EK to ir izdalījusi pati vai to aprēķinājuši žurnālisti, ņemot par pamatu katras valsts iekšzemes kopprodukta rādītājus,» atzina valdības vadītāja.
Patlaban diskusija ir par līdzekļu meklēšanu ES šā gada budžetā, un par to diskutēs ES finanšu ministri kopā ar EK pārstāvjiem, lai kopīgi meklētu risinājumus finansējumam, kas nepieciešams, lai bēgļus izmitinātu Turcijā.
Tomēr Straujuma nenoliedza, ka katrai ES dalībvalstij arī varētu nākties piedalīties ar savu finansējumu, un norādīja, ka gadījumā, ja tas tiks lūgts, Latvija nevarēs izvairīties no šī pienākuma. «Tad būs jāmeklē nauda,» piebilda Straujuma, atgādinot, ka pašlaik situācija ES ir ļoti satraucoša.