Pēdējā laikā piedzīvotie terorakti mudina mainīt cilvēku attieksmi un domāšanu, nosakot prioritātes. Politoloģe Žaneta Ozoliņa sarunā ar TVNET norādīja - mums jāapzinās, ka dzīvojam savstarpēji saistītā pasaulē. Pat augstas robežas mūs nepasargās no raķetēm, kas var lidot pāri mūsu galvām.
Diemžēl pat augstas robežas mūs nepasargās no raķetēm
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ozoliņa sacīja, ka pēdējā laikā Eiropā notiekošais liecina par vairākām nozīmīgām tendencēm.
Politiķiem jārēķinās ar dažādiem grupējumiem
Pirmkārt, starptautiskās attiecības ir būtiski mainījušās. Šodien lielajā politikā spēlē ne tikai valstis un politiskie līderi, bet arī sevi vardarbīgi un teroristiski pieteikušie dažādie grupējumi.
Šobrīd pasaules uzmanība vairāk pievērsta Daesh, bet pasaulē ir arī dažādi citi grupējumi, kas nākotnē var kļūt par ietekmīgiem spēkiem.
Jārīkojas, nevis tikai jādiskutē!
Otrkārt, Eiropa ir ilgstoši diskutējusi par drošību, bet otrā plānā atstājusi konkrētu rīcību un lēmumus, kas ļautu Eiropai un pasaulei kļūt drošākai.
Pēc Ozoliņas teiktā, Eiropa ļoti labi zina, kas tai būtu jādara, tai ir padomā dažādi rīki, un arī šāda kārtība tika paredzēta. Taču Eiropas būtība un šarms ir tajā, ka tā cenšas samērot nacionālās un kopējās intereses, meklējot kompromisus. Tas ļāvis dambretes kauliņus virzīt dažādos virzienos, lai iegūtu vēlamo rezultātu. Tagad Eiropai jāsper vairāki būtiski soļi.
Pozitīvi, ka Eiropa ir sākusi spert vairākus būtiskus soļus, taču problēmas rada tas, ka šie soļi ir pārtraukti pusceļā.
Tas attiecas uz plāniem stiprināt ES ārējās robežas, kam valstis piekrita, bet pēc tam izrādījās, ka atvēlēto darbinieku skaits ir pārāk mazs.
Eiropa vēlas, lai tās iedzīvotāji dzīvotu drošībā, taču tajā pašā laikā Eiropas Parlaments uzgavilēja, kad pielika punktu iecerei par pasažieru datu informācijas apmaiņu ar ASV. Abu šo ideju nerealizēšana līdz galam saistīta ar atsevišķām ES dalībvalstu interesēm.
Nacionālās intereses jāpakārto globālajām interesēm
Francijā notikušais terorakts liek uz Eiropas drošību paskatīties nevis no atsevišķu valstu, bet no kopējā labuma pozīcijas. Lai to īstenotu, daļai valstu būs jāpiekāpjas.
Eiropas valstīm būtu jāsāk domāt par drošību globālākā, nevis nacionālā līmenī.
Runājot par Latvijas īstenoto drošības politiku, politoloģe pauda viedokli, ka lielās līnijās Latvijai nekas nebūtu jāmaina savā drošības politikā. Latvija vienmēr ir uzskatījusi, ka globālā mērogā spēcīgākais spēlētājs ir NATO un Eiropas drošība sakņojas spējā saskaņot ES un NATO politiku.
Atkopjoties no krīzes un ņemot vērā Ukrainā notiekošo, Latvija stiprinājusi arī savu nacionālo drošības politiku, tostarp piešķirot lielāku finansējumu.
Vienlaikus politoloģe atzina, ka pēdējā laika notikumi mudina mainīt cilvēku attieksmi un domāšanu, nosakot prioritātes.
Mums jāapzinās, ka dzīvojam savstarpēji saistītā pasaulē.
Pat ja mēs uzceltu lielas robežas, pastāv kibermetodes. Robežas mūs arī nepasargās no raķetēm, kas var lidot pāri mūsu galvām.
TVNET jau ziņoja, ka Beļģijas galvaspilsētā Briselē joprojām ir spēkā augstākais, ceturtais terorisma trauksmes līmenis, kas nozīmē, ka pastāv «reāli un nopietni» draudi. Nesenajos teroraktos Parīzē tika nogalināti 130 cilvēki. Atbildību par uzbrukumiem uzņēmies džihādistu grupējums «Islāma valsts».
Tikmēr Latvijas Drošības policija apgalvo, ka, neskatoties uz satraukumu Eiropā, terorisma draudu līmenis Latvijā joprojām ir zems un patlaban nav informācijas, kas liktu to paaugstināt.