Ja nu bēgļi sāktu plūst nevis no Krievijas uz Norvēģiju, bet gan Latviju...

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Patlaban ir vairāk jādomā par Eiropas Savienības (ES) ārējo robežu aizsardzību. Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere sarunā ar TVNET norādīja, ka patlaban bēgļi caur Krieviju dodas uz Norvēģiju un citām Ziemeļvalstīm, bet modernā kara apstākļos var sagaidīt dažādus pavērsienus, piemēram, pēkšņi bēgļi var sākt plūst no Krievijas caur Latvijas robežu. Vaidere uzskata, ka mēs neesam gatavi šādam pavērsienam, jo Latvijas austrumu robeža nav gana nostiprināta.

Jāstiprina ārējās robežas

Vaidere uzskata, ka ES daudz intensīvāk būtu jādomā par ārējo robežu apsardzību, jo patlaban lielākoties ārējās robežas ir katras valsts, kas atrodas pie ārējās robežas, ziņā. Tas attiecas gan uz Baltijas valstīm, gan dienvidu zemēm.

Viņa atgādināja, ka jau pirms pāris gadiem bija signāli, ka varētu veidoties šāda migrācijas krīze, bet nevarēja zināt, ka tā būs tik apjomīga. Gan itāļi, gan grieķi jau iepriekš lūdza palīdzību, bet ES vadība to neuztvēra pārāk nopietni. Līdzīga attieksme bija pret mūsu ieminēšanos, ka vajadzētu stingrāk apsargāt austrumu robežu.

Bet esošā situācija pierāda, ka pirmais uzdevums ir stingri aizsargāt savas ārējās robežas.

Ir runāts par tā saucamajām zilajām kartēm, kas migrāciju uz Eiropu padarītu regulējamu un legālu, bet diemžēl šī programma īsti nedarbojas, jo mums ir simtiem tūkstoši nelegālu migrantu.

Jāizmanto arī citas metodes

Otrkārt, ES ir jārunā ar Etiopiju, Sudānu, Ugandu, Keniju, kur ir mierīgi apstākļi, bet no kurienes Eiropā ierodas cilvēki labas dzīves meklējumos. Valstīm būtu jāuzņem atpakaļ tie cilvēki, kas neiegūst bēgļu statusu Eiropā. ES varētu šīm valstīm palīdzēt finansiāli.

Nopietni jāstrādā ar Turciju, jo tur atrodas miljoniem bēgļu.

Bēgļi, kas šobrīd nelegāli atrodas Turcijā, varētu palikt tur, ja šajā valstī būs labāki apstākļi. Tad arī Eiropai būs vieglāk.

Jāpalīdz valstīm, kas nav ES, bet kurās ierodas bēgļi. Tā ir ne tikai Turcija, bet arī valstis, kas atrodas ap Sīriju. Līdz šim arābu valstis nav izrādījušas entuziasmu palīdzēt Sīrijas bēgļiem, tāpēc jāizmanto finanšu un diplomātiskās sviras.

Nākamā gada ES budžetā paredzēts palielināt līdzekļu daudzumu un pilnvaras ārējo robežu drošības aģentūrai «Frontex».

«Frontex» varēs ne tikai izglābt bēgļus, bet arī sūtīt atpakaļ.

Vaidere norādīja, ka ārējo robežu apsardzība ir sarežģīta, jo dažkārt bēgļi mazās laiviņās ierodas arī no tādas drošas valsts kā Turcija, bet, kad tām tuvojas robežsargi, bēgļi laivas pārdur. Tā rezultātā cilvēki iekrīt ūdenī un ir jāglābj. No bēgļu puses tas ir apzināts solis.

Bēgļi Grieķijā

Aculiecinieki stāsta un mediji ziņo, ka vairums bēgļu ir darbspējīgi vīrieši. Turklāt kopā ar viņiem ir arī mazi bērni un pa kādai sievietei. Tas būtu saprotams, ja laivas ierastos tieši no karadarbības zonas, bet realitātē tās ir relatīvi drošas valstis, piemēram, Turcija, kur nenotiek karadarbība.

Ir ārkārtīgi bezatbildīgi vest bērnu ar mazu, nedrošu laiviņu.

Bērnu un sieviešu klātbūtne arī apgrūtina robežsargu iespējas pagriezt laivu atpakaļ.

Ekonomiskie migranti

Viņa akcentēja, ka pēc saņemtajām ziņām ļoti liela daļa ir ekonomiskie migranti, kas labākas dzīves meklējumos ierodas no Balkānu valstīm, Āfrikas valstīm, kur nav karadarbības. Šādi cilvēki Eiropā nebūtu uzņemami masveidā, politiķe teica, piebilstot, ka vajadzētu darboties zilo karšu principam. Nav noslēpums, ka Vācijas nostāju bēgļu jautājumā lielā mērā diktē arī darbaspēka un jaunu cilvēku trūkums, bet to nedrīkstētu risināt ar vienkāršu atvērto durvju politiku, ļaujot ienākt ES katram, kas to vēlas. Tāpēc vajadzīga stingrāka robežapsardzība un kopīga sadarbība robežu stiprināšanā. Tai nevajadzētu gulties tikai uz tām valstīm, kas atrodas pie ES ārējās robežas. Par to jādomā visai ES kopā.

Nākamā gada ES budžetā atvēlēti 1,2 miljardi eiro, lai palīdzētu dažādiem fondiem, aģentūrām, tostarp «Frontex». Šī summa ir liela, bet nepietiekama stingrai drošu robežu apsardzībai. Ar to var tikai puslīdz tikt galā ar migrantu ierašanos, pārbaudi, vai viņi tiešām atbilst bēgļu statusam, un pārvietošanu.

Bēgļi Grieķijā

Vispirms jātiek galā pašiem sīriešiem

Vaidere arī pauda viedokli, ka vispirms ar Sīrijā notiekošo konfliktu vajadzētu mēģināt tikt galā pašiem sīriešiem. Nav pareizi, ka Sīriju masveidā pamet darbspējīgie vīrieši, bet ES valstīm jādodas palīgā. Protams, mēs varam palīdzēt dažādos veidos, bet vispirms katram pašam jātiek galā ar savās mājās notiekošo.

Parlamentāriete neredz bēgļu krīzei ļoti ātru risinājumu, jo mēs pārāk ilgi par to diskutējam. Ir arī dažādas neizprotamas pozīcijas, piemēram, vācu zaļo pozīcija šķiet neloģiska, jo viņi jautā, kā var šķirot ieradušos cilvēkus, atsijājot ekonomiskos migrantus no Balkānu valstīm.

Viņasprāt, drīkst atdalīt bēgļus, kas savā dzimtenē jutušies apdraudēti, no ekonomiskajiem migrantiem, kas vienkārši meklē labāku dzīvi.

ES nevar uzņemt visus Balkānu iedzīvotājus, kas grib dzīvot labāk. Vispirms viņiem vajadzētu parūpēties par labklājību savās valstīs.

Šādas pozīcijas padara bēgļu jautājuma risinājumu ļoti lēnu, un diskusijas ir pārāk garas. To dēļ netiek izdarītas arī lietas, ko var paveikt ļoti ātri un kur vajadzīgs steidzams risinājums, piemēram, fiziski nostiprināt ārējās robežas. Tas būtu lietderīgāk, nekā celt žogus starp ES dalībvalstīm. Steidzami vajadzētu palīdzēt arī ļaudīm pierobežā, lai viņi nenomirtu badā un nedzīvotu aukstumā.

Vēl pirms kāda laika vācieši bija optimistiski par bēgļiem un apgalvoja, ka tiks galā ar situāciju, bet tagad viņi ir mainījuši domas un bažījas, ka netiks galā ar milzīgo bēgļu plūsmu. To vajadzētu apturēt un pagriezt pretējā virzienā.

Jāsaprot, ka vienā dienā nevarētu integrēt tos cilvēkus, kuriem ES piešķir bēgļu statusu.

Iebraucējiem jāsaprot, kur viņi atrodas, jāiemācās vietējā valoda, jāciena vietējās tradīcijas.

Svešā baznīcā nevajadzētu iet ar savu Bībeli. Bēgļiem ir jākļūst par lojāliem konkrētās ES valsts iedzīvotājiem, kas dažkārt nav tik vienkāršs process.

Bēgļi Serbijā

Jāņem vērā mūsu iepriekšējā pieredze

Iespējams, Latvijā lielā piesardzība un pat bailes no bēgļiem ir saistītas ar mūsu negatīvo pieredzi padomju laikā, kad pie mums atbrauca milzīgs skaits ekonomisko migrantu, mēģinot uzspiest savus likumus un dzīvesveidu. «Jāciena tā tauta, kuras vidū tu vēlies atrasties,» profesore atgādināja.

ES dalībvalstīm, tostarp Latvijai, jāsagatavo detalizēti plāni, ko un kā darīt ar bēgļiem.

Ilglaicīga izmitināšana vienā centrā, piemēram, Muceniekos, būtu katastrofa.

Tur cilvēkus var izmitināt tikai uz kādu laiku, lai viņiem dotu pamatzināšanas, instruktāžas un lai viņi saprastu, kur doties. Bēgļu statusu saņēmušie cilvēki izmitināmi Latvijas reģionos. Ja tur dzīvojošie cilvēki redzēs, ka vajadzīga palīdzība, viņi labprāt pieņems un sniegs palīdzību. Bet tāda reakcija būs tikai tad, ja uz reģioniem dosies cilvēki, kam patiešām vajadzīga palīdzība.

Savukārt būtu bīstami, ja Latvijā veidotos lieli migrantu centri, kā tas ir dažviet Vācijā un citur, kur dažkārt notiek masu nekārtības un jāiejaucas policijai un armijai.

Atkal un atkal jārunā par ārējo robežu

Tagad Latvijai vajadzētu ne tikai izstrādāt konkrētu detalizētu plānu par bēgļu uzņemšanu, bet arī stingri un argumentēti iestāties par nepieciešamību pēc kopīgas ārējo robežu aizsardzības. Patlaban bēgļi caur Krieviju dodas uz Norvēģiju un citām Ziemeļvalstīm, bet

modernā kara apstākļos var sagaidīt dažādus pavērsienus, piemēram, pēkšņi bēgļi var sākt plūst no Krievijas caur Latvijas robežu.

Vai mēs esam tam gatavi? Vaidere domā, ka mēs neesam gatavi šādam pavērsienam, jo Latvijas austrumu robeža nav gana nostiprināta.

Ja ierodas «zaļie cilvēciņi», militārpersonas, tad iedarbojas NATO 5.pants, bet ko darīt, ja ieradīsies it kā miermīlīgas ģimenes, kurās būs nezināmu nolūku vadīti cilvēki? Vai mums ir pietiekama kapacitāte to apturēt? Politiķe uzskata, ka patlaban par to netiek domāts īsti nopietni, vismaz tāds iespaids radies, sarunājoties ar vairākām amatpersonām.

Sejām ir jābūt redzamām!

Viņa arī uzskata, ka Latvijā būtu jāaizliedz sejas aizsegšana. Citas kultūras cilvēkiem, atbraucot uz Eiropu, tostarp Latviju, jārespektē šeit valdošie likumi. Par to runājot, atkal ir pamats atcerēties seno sakāmvārdu, ka citā baznīcā nevajag iet ar savu dziesmu grāmatu.

«Ja cilvēks ir tik ortodoksāls savā ticībā, ka nevar parādīties bez aizklātās sejas, viņam vienkārši jāizvēlas cita valsts savai dzīvošanai.

Aizklātas sejas mūsu apstākļos Latvijā un Eiropā nedrīkstētu pieļaut.

Mums ir jāredz, kas zem šiem aizsegiem slēpjas. Varbūt mēs domājam, ka tā ir maiga sieviete, bet mēs nezinām, ko var paslēpt zem burkas. Tur var būt arī cilvēks ar pavisam citiem nolūkiem,» Vaidere norādīja uz drošības apsvērumiem, norādot, ka aizsegtas sejas rada lielas grūtības viņus atpazīt nemieros.

Tāpēc Latvijas likumos vajadzētu iestrādāt aizliegumu aizklāt sejas. Tas nebūtu uzskatāms par cilvēktiesību pārkāpšanu.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu