Kas īsti notiek Sīrijā, kuras vārdu Eiropā un arī Latvijā pieminam arvien biežāk? Tur izveidojušos situāciju portāls TVNET lūdza skaidrot Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieku Māri Cepurīti.
Kas īsti notiek Sīrijā?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sarežģīts pilsoņu karš
Viņš norādīja, ka pašlaik Sīrijas teritorijā noris pilsoņu karš, kas ietver konfliktus ne tikai starp divām pusēm, bet starp vairākiem iesaistītajiem.
Pirmais konflikts ir starp Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmu un opozicionāriem. Šis konflikts aizsākās līdz ar Arābu pavasara kustībām Ziemeļāfrikā un Tuvo Austrumu valstīs, kad iedzīvotāji pašorganizējās, lai gāztu līdzšinējos nedemokrātiskos līderus.
Arī Sīrijā Arābu pavasaris aizsākās ar iedzīvotāju protestiem, bet tālāk pārtapa militārā konfrontācijā.
Opozicionāri, kas vēlas gāzt Asada režīmu, nav vienoti - starp dažādām opozicionāru grupām ir konflikts.
Opozīcijā ir mērenā daļa, ko politiski un militāri atbalsta arī ASV un citas rietumvalstis. Tāpat opozīcijā ir teroristiskais grupējums Daesh («Islāma valsts» vai ISIS), kā arī Al Nusra fronte (Džabhat al-Nusra), kurai ir ciešas saites ar al Qaeda grupējumu. Papildus cīņai ar al Asadu minētie grupējumi cīnās par kontroli savā starpā.
Vēl Sīrijā redzami ASV, Francijas un kopš septembra beigām Krievijas veiktie uzlidojumi dažādām opozīcijas grupām. Arī Turcija veikusi uzlidojumus gan Al Nusras frontei, gan Daesh.
Kāpēc Sīrijā veic uzlidojumus rietumvalstis?
Cepurītis skaidroja, ka Sīrija ir viena no frontēm, kurā tiek īstenota cīņa pret Daesh. ASV to aizsāka Irākā, galvenokārt atbalstot Irākas spēkus. Sīrijas fronte ir tā turpinājums. ASV un sabiedrotie nevēlas būt vienīgie, kas izvērš cīņu pret Daesh, tāpēc īsteno dažāda veida pasākumus mērenās opozīcijas atbalstam. Sākotnēji tā bija apmācība, bet tad ASV paziņoja, ka tā zināmā mērā ir izgāzusies. Tad nonāca līdz apbruņošanai, piemēram, oktobrī ASV paziņoja, ka var nosūtīt savas specvienības uz Sīriju, lai tur iesaistītos cīņās ar Daesh.
Pētnieks norādīja, ka ASV jau visu 20. gadsimtu ir bijušas klātesošas Tuvajos Austrumos. Irākā klātbūtne ir bijusi visilgākā un izpaudusies vistiešāk. Pēdējos gados gan notikusi ASV spēku atvilkšana no Irākas.
Joprojām ir saglabājusies ASV interese šo režīmu stabilizēt un demokratizēt.
ASV grib nodrošināt, lai valstu iedzīvotājiem būtu brīvas iespējas ievēlēt valdību, ko viņi vēlas. Al Asada režīms nebija demokrātisks.
Iedzīvotāji dodas bēgļu gaitās
Līdz ar karadarbību ļoti daudz Sīrijas iedzīvotāju steidz pamest savu valsti un dodas bēgļu gaitās.
Atbilstoši Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) datiem šogad Eiropā, šķērsojot Vidusjūru, kopumā ieradušies jau vairāk nekā 858 000 nelegālo imigrantu.
Viņu lielākā daļa necenšas palikt Itālijā vai Grieķijā - pirmajās ES valstīs, kuras viņi sasniedz -, bet dodas tālāk uz Vāciju, kur valsts patvēruma meklētājiem nodrošina dāsnus pabalstus un sociālās garantijas. Otrs populārākais nelegālo imigrantu galamērķis ES ir Zviedrija, kur viņi arī līdz šim varēja rēķināties ar dāsnu valsts atbalstu.