Vai partijas «Vienotība» līdere Solvita Āboltiņa varētu kļūt par Ministru prezidenti? Viņa pati izteikusies, ka ir gatava uzņemties premjeres pienākumus kritiskā situācijā, bet portāls TVNET skaidroja, kā viņas izredzes vērtē politisko norišu vērotāji.
Nav tikai tukšas runas
Politologs Juris Rozenvalds TVNET teica, ka Āboltiņas runas par iespējamo premjerēšanu nav tikai tukšas runas un šāda iespēja pastāv. To var secināt, ņemot vērā vairākus faktorus.
Pēdējā laikā pastiprināti tiek kritizēta Laimdotas Straujumas valdība un premjeres darba stils. Tāpat 5.decembrī plānots «Vienotības» kongress, kurā partija vēlas jaunu «restartu» un piedāvājumu.
Tādējādi pēc valsts budžeta pieņemšanas var mainīties valdība un tās vadītāja.
Protams, nav teikts, ka tieši Āboltiņa kļūs par nākamo premjeri.
Tas saistīts ar to, ka pašā «Vienotībā» trūkst vienotības un ne visi politiķi vēlas Ministru prezidentes krēslā redzēt Āboltiņu.
Jāņem vērā arī tas, ka Āboltiņa nav īpaši populāra sabiedrībā. Tas saistīts ar vairākām lietām, tostarp veidu, kā viņa iekļuva parlamentā.
No vienas puses ir objektīva nepieciešamība ievest kaut ko jaunu valdībā, jo tagadējais Ministru kabinets, tā darba stils un nākamā gada valsts budžets neliecina par lielu lidojumu, idejām un priekšstatiem. Tas var būt bīstami «Vienotībai», veicinot tās reitingu kritumu.
Tāpēc pastāv iespēja, ka gaidāma valdības un, iespējams, valdības vadītāja maiņa.
Ir iespēja, ka Āboltiņa varētu kļūt par nākamo Ministru prezidenti, bet šāda iespēja nav liela.
«Pelnītā» atpūtā prezidenta krēslā
Savukārt TVNET politisko komentāru autors Toms Ostrovskis izteica šādu viedokli: «Man šķiet, ka Āboltiņa sapņos sevi redz «pelnītā» atpūtā prezidenta krēslā. It sevišķi, kamēr vēl prezidenta amats ir «tikai» reprezentatīvs. Pašreiz gan izskatās, ka viņa negrasās atkāpties un turpinās aktīvi darboties politiskajās aizkulisēs, kur Āboltiņa jūtas kā zivs ūdenī.
Viņas politiskajā karjerā augstākais lidojums bija Saeimas priekšsēdētāja, kas jebkuram politiķim ar lielām ambīcijām ir svētīga skola premjera amatam.
Tomēr pats premjera krēsls ir karš un miers vienlaikus.
Ir jāatbild par ministriem no vairākām konfliktējošām partijām, kas ir karš katru dienu.
Bet tajā pašā laikā premjers regulāri var «atslēgties» no problēmām dzimtenē, ārvalstu vizītēs tiekoties ar «sava līmeņa» sabiedrību, kur savstarpējo sarunu tematika ir reģionāla vai pat globāla rakstura. Kādam tas liek justies niecīgam, bet citam tieši otrādi – piederīgam pasaules varenajiem. Man šķiet, ka Āboltiņa sevi redz piederīgu pēdējiem.»
Vairāki nopietni signāli
Politologs Filips Rajevskis TVNET sacīja, ka Āboltiņas iespējas kļūt par premjeri nav nereālas. Viņai ir vēlme ieņemt šo amatu, un viņa arī vismaz vienu reizi iepriekš ir bijusi aicināta to darīt.
Pieņemu, ka Āboltiņai ir izredzes kļūt par premjeri, bet galvenais šķērslis varētu būt iekšējā situācija «Vienotībā».
Ar pārējām politiskajām partijām neesot paredzamas problēmas, arī ar Nacionālo apvienību ne. Viņiem ir liela interese saglabāt pēc iespējas vairāk esošo pozīciju.
Par to, ka iespējama valdības maiņa un Āboltiņai varētu būt reālas iespējas sēsties premjeres krēslā, liecina vairāki signāli.
Pirmkārt, valdībā jau ilgāku laiku nav satiksmes ministra. Kopš Anrija Matīsa demisijas nav dzirdēts, ka būtu meklēti vai apspriesti šā amata kandidāti. Visticamāk, valdības pārstāvjiem ir iekšēja sajūta, ka nav pat vērts meklēt kandidātus.
Ja valdība būtu noskaņojusies ilgtermiņa darbam, būtu atrasts jauns satiksmes ministrs.
Patlaban satiksmes ministra pienākumu izpildītājam ir divkārt daudz pienākumu.
Otrkārt, pēdējā laikā vērojams Straujumas valdības popularitātes kritums. To neviens neslēpj, bet klusējot noskatās.
Treškārt, Latvijā vērojama dažādu profesiju pārstāvju neapmierinātība ar savu atalgojumu, piemēram, pedagogi pagājušajā nedēļā pat streikoja. Visu šo faktoru kopums liecina, ka
vienā mirklī šī valdība var kļūt par slogu visiem koalīcijas partneriem.
Tā var negatīvi ietekmēt visu koalīcijas partneru popularitāti, ko neviens nevēlas.
Piemēram, Zaļo un zemnieku savienība šīs valdības laikā sasniegusi diezgan labus reitingus, un diez vai tā gribēs popularitāti zaudēt.
Tas liek secināt, ka esošās Straujumas valdības krišanas brīdis nav tālu.
Vienlaikus Rajevskis norādīja, ka politiķi vispirms vēlējās pieņemt valsts budžetu un tikai tad varētu gāzt esošo valdību. Pretējā gadījumā viņiem būtu jāsāk budžeta izskatīšanas process no sākuma, un to neviens nevēlas.
Tieši valsts budžeta pieņemšana varētu atraisīt politiķiem rokas gāzt esošo Straujumas valdību.
Gatava uzņemties valdības vadītājas pienākumus
TVNET jau vēstīja, ka Āboltiņa ir gatava uzņemties premjeres pienākumus kritiskā situācijā, turklāt viņa uzskata, ka valdošo koalīciju varētu paplašināt ar Latvijas Reģionu apvienību (LRA).
Āboltiņa intervijā TV3 raidījumam «Nekā personīga» piekritusi, ka Laimdotas Straujumas (V) valdība nav pietiekami aktīva un svarīgi lēmumi netiek pieņemti. «Es ne vienu reizi vien esmu teikusi, ka es gribētu redzēt aktīvāku valdības rīcību. Izlēmīgāku un aktīvāku valdības rīcību.»
