Ieteiktu likties mierā ar tikumības jautājumu risināšanu Latvijas sabiedrībā, šodien paneļdiskusijā «Vai vērtībizglītība var būt formalizēta?» sacīja Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultātes profesore Maija Kūle.
Kūle: Ieteiktu likties mierā ar tikumības jautājumu risināšanu Latvijas sabiedrībā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Ar tikumiem Latvijā ir ļoti šķērmi - ir korupcija un tamlīdzīgas nebūšanas. Un, mainoties varām, šie «tikumi» mainās,» viņa sacīja, norādot, ka nav iespējams uzbūvēt valsts pamatvērtības, ja tās ir atkarīgas no politisko spēku šūpošanās.
Taču, pievēršoties situācijai skolās, Kūle uzsvēra, ka bērniem ir vajadzīga disciplīna. «Sabiedrībai, kurā nav tabu, kārtības un disciplīnas, nav formas, tā ir šļaugana,» sacīja Kūle. Tāpat viņa norādīja, ka būtu nepieciešams atgriezties pie prasības visās vidusskolās mācīt filozofiju, kā arī pie prasības izvērstāk mācīt ētiku. Savukārt LU profesors Igors Šuvajevs norādīja, ka būtu nepieciešams, lai ētika un filozofija tiktu mācīta ne vien skolēniem, bet arī pedagogiem.
Par vērtību formalizēšanu, ielikšanu rāmjos un jēdzienos diskusijas dalībniekiem bija dalītas domas, un tika spriests par to, vai vispār ir nepieciešams definēt «vērtību grozu», vai arī šādu vērtību definēšana izskatās pēc autoritāra režīma prakses. Kā dokumenti, kuros jau ir definētas vērtības, tika minēta gan 1948.gadā pieņemtā ANO cilvēktiesību deklarācija, gan iecerētā, bet neapstiprinātā Eiropas konstitūcija, gan arī Latvijas Satversme.
Ja LU profesore Lūcija Rutka runāja par bērna atrašanos centrā izglītībai, tad Kūle oponēja, sakot, ka tādējādi tiks panākta skolotāja autoritātes nonivelēšana.
Savukārt Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte sacīja, ka sabiedrībā, kurā dzīvo cilvēki ar dažādiem uzskatiem un pārliecību, nav iespējams pateikt, ka viena vērtība ir svarīgāka par citām.