Latvijā valdības mainās pārāk bieži un valdības stabilitāte būtu nepieciešama arī saistībā ar gāzes tirgus atvēršanu, intervijā Latvijas Radio sacīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Reizniece-Ozola: Valdības Latvijā mainās pārāk bieži
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa uzsvēra, ka neatbalsta valdības maiņu, jo iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir vajadzīga stabilitāte valsts pārvaldē. Pēc viņas teiktā bieža valdību maiņa nozīmē, ka nekas netiek līdz galam izdarīts un vainīgo arī nav.
Kā norādīja Reizniece-Ozola, valdības stabilitāte būtu nepieciešama arī saistībā ar plānoto gāzes tirgus atvēršanu. Nestabila valdība būtu izdevīga tiem, kas grib novilcināt šo procesu.
«Straujumas valdības laikā ir izdarīts vislielākais solis gāzes tirgus atvēršanā kopš pirmajiem mēģinājumiem 2012.gadā. Līdz Saeimai tas ir nonācis. Šobrīd svarīga ir valdības stabilitāte, lai varētu labi atvērt gāzes tirgu,» teica ministre.
Viņa uzsvēra, ka tuvākajā laikā Saeimai ir jāpieņem svarīgi lēmumi. «Iedomājaties situāciju - ja valdībā ir nestabilitāte, ja nav spēcīga premjera, kas var sniegt savu atbalstu, konsultējot gan savu frakciju, gan koalīciju - tā ir ļoti izdevīga situācija tiem spēlētājiem, kas grib novilcināt gāzes tirgus atvēršanu. Tas nav nevienam izdevīgi,» atzina Reizniece-Ozola.
Viņa prognozēja, ka Saeimā par gāzes tirgus atvēršanu būs lielas diskusijas, taču solīja skaidrot deputātiem tirgus liberalizācijas nozīmīgumu.
Aģentūra BNS jau rakstīja, ka Saeima oktobra beigās pirmajā lasījumā atbalstīja Enerģētikas likuma grozījumus par gāzes tirgus atvēršanu Latvijā, kas tostarp paredz «Latvijas Gāzes» sadalīšanu. Valdība attiecīgos likuma grozījumus par spīti «Latvijas Gāzes» iebildumiem atbalstīja septembra vidū.
EM sagatavoto grozījumu Enerģētikas likumā mērķis, īstenojot dabasgāzes tirgus reformas noslēdzošo posmu, ir nodrošināt dabasgāzes pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora nodalīšanu no darbībām, kas saistītas ar dabasgāzes sadali vai tirdzniecību, novērst potenciālo risku, kad valstij stratēģiski svarīgu dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmu pieejamība tiek izmantota kā politiskās ietekmes instruments no trešajām valstīm, kā arī noteikt prasības un pienākumus tirgus dalībniekiem, darbojoties atvērtā dabasgāzes tirgū, kad lietotājiem pastāv iespēja brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju un iegādāties dabasgāzi par cenu, kas noteikta tirgus dalībniekiem savstarpēju vienojoties.
Pēc EM paustā, veidojot nosacījumus efektīvam un integrētam dabasgāzes tirgum, nepieciešams lietotājiem nodrošināt iespēju izvēlēties tirgotāju un saņemt dabasgāzi par tirgus cenām. Likumprojekts paredz, ka 2017.gada 3.aprīlī dabasgāzes tirgus tiks pilnībā atvērts visiem lietotājiem - tas nozīmē, ka dabasgāzes cena tiks noteikta, tirgotājam un lietotājam vienojoties. Savukārt mājsaimniecības lietotājiem, lai mazinātu sociālo spriedzi, ir paredzēta pakāpeniska tirgus atvēršana. Mājsaimniecības lietotāji arī pēc 2017.gada 3.aprīļa varēs izvēlēties, vai saņemt dabasgāzi par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikto tarifu vai par tirgus cenu. Dabasgāzes pārvades un sadales tarifus gan juridiskām personām, gan mājsaimniecībām arī turpmāk apstiprinās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.
Likumprojektā iekļautās normas paredz, ka līdz 2017.gada 3.aprīlim vertikāli integrētam uzņēmumam «Latvijas Gāze» ir pienākums izveidot divus juridiski neatkarīgus uzņēmumus – viens pildīs pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākumus, otrs īstenos dabasgāzes sadales sistēmas operatora un tirgotāja funkcijas. Savukārt līdz 2017.gada 31.decembrim vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglābšanas sistēmas operatoram ir jābūt juridiski neatkarīgam no dabasgāzes apgādes komersantiem, kas nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību un sadali. Ieviešot šīs prasības, vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšana sistēmas operators būs kapitālsabiedrība, kas juridiski, funkcionāli un organizatoriski nodalīta no «Latvijas Gāzes». Tās īpašnieki būs ar «Latvijas Gāzi» vai tās akcionāriem nesaistītas personas.
Saistībā ar īpašumtiesību maiņu likumprojektā ir paredzētas valsts pirmpirkuma tiesības uz vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora akcijām, dabasgāzes pārvades sistēmu vai jebkādu tās daļu, un gāzes krātuvēm vai jebkādu to daļu. Gadījumā, ja valsts neizmanto pirmpirkuma tiesības, bet īpašumtiesības tiek atsavinātas par labu kādam citam subjektam, tad šādu darījumu akceptē Ministru kabinets, balstoties uz Satversmes aizsardzības biroja un Drošības policijas atzinumu.
Vienlaikus likumprojektā noteikts, ka regulatoram jāuzrauga vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora atbilstība neatkarības prasībām, kā arī jāizstrādā pārvades un uzglabāšanas tarifa metodika. Likumprojektā arī noteikts, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuvei būs regulēta pieeja, lai ikviens tirgus dalībnieks var glabāt tajā gāzi, ievērojot vienādus tirgus nosacījumus.
Tāpat Ministru kabinetam noteikts pienākums izstrādāt dabasgāzes drošības rezerves izveidošanas un izmantošanas kārtību, lai pēc iespējas nodrošinātu dabasgāzes lietotāju nepārtrauktu apgādi ar dabasgāzi.
Saeimai par attiecīgo likumprojektu jālemj trijos lasījumos.
Pašlaik Latvijas dabasgāzes tirgū darbojas viens uzņēmums - "Latvijas Gāze", kas nodrošina dabasgāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. "Latvijas Gāzes" lielākie īpašnieki ir Vācijas "E.ON Ruhr
Kā ziņots, valdības koalīcijas partneri oficiāli izvairās runāt par iespējamo valdības nomaiņu, tomēr neoficiāli politikas kuluāros tiek spriests par dažādiem iespējamiem scenārijiem, pieļaujot, ka izmaiņas gaidāmas jau šogad un ka pašreizējai valdībai klupšanas akmens var būt kāds no strīdīgākiem jautājumiem.