Teroristiskā organizācija «Islāma valsts» jeb «Daesh» vēlas eiropiešus iebaidīt un uzspiest savu viedokli. Taču eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga intervijā portālam TVNET uzsver, ka eiropiešiem pašiem ir tiesības izvēlēties dzīves stilu un vērtības. Mēs nedrīkstam ļaut teroristiem sevi iebaidīt un mainīt savu dzīves stilu, lai pielāgotos viņu prasībām!
Teroristi grib diktēt eiropiešu dzīvi; iejaucas pat mūzikas izvēlē
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Saistībā ar Parīzes teroraktiem Vīķe-Freiberga uzskata, ka tas ir «Daesh» kārtējais mēģinājums piesaistīt sev uzmanību. Viņi ļoti profesionāli izmanto modernos komunikācijas līdzekļus.
Parīze ir liels centrs un viena no Rietumu civilizācijas ikoniskajām vietām. Tas, ka tika uzbrukts tieši izklaides vietām, varētu būt simboliski izvēlēts, jo ar to teroristi var sūtīt ziņu, ka viņi vēršas pret Rietumu vērtībām, tostarp veidu, kā rietumnieki pavada brīvo laiku.
«Varētu teikt - kāda viņiem daļa, kādu mūziku cilvēki klausās? Bet acīmredzot viņi uzskata, ka viņiem ir tiesības šeit teikt savu vārdu. Tas ir tiešām satraucoši. Vēlme iejaukties tur, kur nav viņu darīšana, un vēlme diktēt un uzspiest savu viedokli un to reklamēt,» politiķe teica, piebilstot, ka
ar teroraktiem, kuros nerēķinās ar cilvēku dzīvībām, viņi diemžēl dabū milzīgu reklāmu un uzmanību.
Vīķe-Freiberga uzskata, ka pareizi rīkojās parīzieši, kas tūlīt pēc teroraktiem sacīja, ka neļaus sevi iebiedēt, jo tas ir teroristu nolūks. Viņi centās nemainīt savu dzīves ritmu un paradumus. Parīzieši nevēlējās, lai teroristi viņiem diktētu dzīvi. Eiropiešiem pašiem ir tiesības izvēlēties dzīves stilu un vērtības.
Mēs nedrīkstam ļaut teroristiem sevi iebaidīt un mainīt savu dzīves stilu, lai pielāgotos viņu prasībām.
Mums jāturpina dzīvot tālāk.
Drošības dienestiem Eiropā tiek uzlikta liela nasta, un arī aviopasažieriem jāpiecieš lielākas neērtības. Bēdīgi, ka teroristi ir panākuši milzu efektu ar relatīvi mazu ieguldījumu.
Runājot par bēgļiem, kuru bari plūst uz Eiropu, Vīķe-Freiberga norādīja, ka risinājumi ir dažādos līmeņos. Ir jautājums par bēgļu izvietošanu, veselības aprūpi, nākotni, valodas apguvi, spēju iekļauties darba tirgū. Tie visi ir lieli izaicinājumi, un nopietns ir kapacitātes jautājums – cik katra valsts ir spējīga uzņemt.
Zviedrija, kas sākumā uz ideoloģiskiem pamatiem teica, ka ir atvērta un jebkurš var nākt pie viņiem, konstatējusi, ka viņiem nav kur šos cilvēkus izmitināt.
Tā kā šie ļaudis ir fiziski un garīgi traumēti, viņiem jāārstē kaites.
Iespējamas lielas problēmas ar valodas apguvi, jo Eiropā nav daudz viņu valodas pratēju.
«Cik mums ir psihologu, kas runā arābu valodā vai kurdu dialektā?»
Paradoksāli, ka tagad Eiropai pārmet
Vīķe-Freiberga vērtēja, ka ANO šajā situācijā bijusi vārgulīga un nemanāma. Pēc Otrā pasaules kara pašus eiropiešus, kas bija bēgļi, izdzina no šā kontinenta un izkaisīja pa visu pasauli. Paradoksāli, ka tagad izskan kritika Eiropai, ka tā nevar uzņemt visus no citām teritorijām plūstošos bēgļus.
Nav Eiropā vietas visiem pasaules bēgļiem.
Tāpēc visai pasaulei ir jāpiedalās bēgļu jautājuma risināšanā. Labāks risinājums būtu tad, ja bēgļu nometnes veidotu pēc iespējas tuvāk viņu mājām, lai viņi tajās varētu atgriezties, kad situācija uzlabosies.
Eksprezidente arī akcentēja, ka mums jāatšķir bēgļi un ekonomiskie migranti. Ekonomiskā migrācija nav ne grēks, ne noziegums (arī latvieši to izmantojuši), bet Eiropas prioritāte patlaban ir bēgļi.
Ekonomiskajiem migrantiem ir vienkārši jāpagaida, kamēr situācija atkal nostabilizējas.
Tad Eiropa varētu uzņemt arī ekonomiskos bēgļus, kas varētu būt arī izdevīgi.
Patlaban nav garantiju, ka Eiropa spēs atdalīt bēgļus, kam patiešām vajadzīga sociālā palīdzība, no ekonomiskajiem migrantiem, kas vienkārši meklē ērtāku dzīvi. Cilvēki, kas nemāk un nevēlas strādāt, kļūst par nastu tiem, kas strādā un maksā nodokļus.
Cik droši būs?
Runājot par drošības situāciju, kas varētu pasliktināties līdz ar bēgļu ierašanos, Vīķe-Freiberga sacīja, ka nav droša, ka incidenti ar bēgļiem būtu tik izplatīti, kā izklausās.
Vienlaikus viņa vērsa uzmanību, ka jebkurā situācijā, kad ļaudis ir saspiesti, pārdzīvojuši nopietnu stresu, pārtikas trūkumu un slodzi, viņi nav savā normālajā stāvoklī. Taču kautiņi var izcelties gan tur, gan arī mūsu pašu sabiedrībā.
Drošības situācija jāskata korelācijā ar bēgļu skaitu. Dzirdēts, ka kaujas dažādu bēgļu grupējumu pārstāvji, nevis viņi konfliktē ar vietējiem iedzīvotājiem.
Vispirms bēgļi nonāks Muceniekos, kur viņi būtu vēlreiz jāizvērtē no dažādiem aspektiem. Tas gan varētu būt diezgan grūti saistībā ar valodas barjeru.
Būtu ļoti labi, ja bēgļus varētu iesaistīt darba tirgū.