Pret Eiropu ir vērsts hibrīdkarš, un Krievijas propagandas orgāni darbojas visās Eiropas valstīs. Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga intervijā portālam TVNET saka, ka Krievija «izskalojusi smadzenes» arī daļai ietekmīgu eiropiešu.
Krievi «skalo smadzenes» arī vāciešiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vīķe-Freiberga atgādināja, ka Krievijas rīcība kopš 2008.gada neatbilst starptautiski pieņemtiem standartiem, par ko runājuši lielvalstu un organizāciju pārstāvji. Krievijas pārstāvis nesen attiecies parakstīt EDSO iesniedzamo ziņojumu par Eiropas drošību, jo viņam par notiekošo ir atšķirīga versija.
Tik dziļas atšķirības ir drošībai nelabvēlīgas.
Drošība ir tad, kad cilvēki var vienoties par vērtībām un situācijas interpretējumu.
Eksprezidente norāda, ka Krievija ir liela zeme, kurai ir kodolarsenāls. Tās nevēlēšanās piedalīties dialogā, kas ved pie vienošanās, vieš raizes.
Latvijai jāpārklāj sava teritorija ar savu informāciju
Viņas vērtējumā Latvija nav izdarījusi visu, lai Latvijā dzīvojošie saņemtu objektīvu informāciju par Krievijā notiekošo, nevis kaimiņvalsts propagandu, kā tas ir patlaban. Slikti, ka visus neatkarības gadus mums ir reģioni, kur nenonāk centrālā informācija.
«Tas ir vispār skandāls! Tā būtu bijusi viena no pirmajām prioritātēm, kas valstij būtu bijis jāizpilda.»
Daļai Latvijas austrumos dzīvojošo cilvēku nemaz nav iespēju saņemt informāciju no Latvijas medijiem.
Jāapzinās, ka ir hibrīdkarš
Tāpat jāapzinās, ka patlaban esam hibrīdkara situācijā. Pret Eiropu ir vērsts hibrīdkarš, jo Krievijas propagandas orgāni darbojas visās Eiropas valstīs. Krievijas apmaksāti kanāli ļoti profesionāli darbojas, lai iespaidotu politisko domu. Tas izteikti manāms Vācijā. Arī Francijā to jūt.
Var teikt, ka Eiropa uz Krievijas propagandu reaģē ar sasietām rokām, jo mēs cienām vārda un viedokļu dažādības brīvību.
Mēs vilcināmies apturēt propagandas kanālus.
«Nāk tas brīdis, kad varbūt tas ir jādara, bet tad jāsaprot, kā tas tiktu darīts. Ir jāatrod veidi, lai pārliecinātu publiku, ka tiek objektīvi izvērtēts, kāda ir starpība starp informāciju un propagandu,» viņa teica, piekrītot, ka mums tam vairs nav daudz laika.
Krievijas propaganda strādā
Vīķe-Freiberga sastapusies ar augsta līmeņa Eiropas lielvalstu pārstāvjiem, kuri iespaidojušies no Krievijas propagandas, kas viņiem «izskalojusi smadzenes».
Taču nedrīkst ignorēt to, kas izdarīts pret starptautiskiem likumiem un līgumiem. Vienaldzība pret Ukrainā notiekošo un mudinājums to nepārdzīvot nebūtu pareizais veids.
Mums, baltiešiem, par to jārunā vēl vairāk un skaļāk.