Pirmajās klasēs esošo izglītības programmu var īstenot bez mājasdarbiem. Tā uzskata Cēsu Jaunās sākumskolas skolotāja Dana Narvaiša, kura iekļauta pasaules 50 labāko skolotāju sarakstā. Viņa sarunā ar portālu TVNET norāda, ka bez mājasdarbiem var iztikt, ja skolotāji izmanto inovatīvas metodes un klasē ir neliels bērnu skaits.
Te varat izlasīt par dažām inovatīvām metodēm, ko Dana izmanto savā darbā:
Runājot par skolēnu lielo slodzi, Dana norādīja, ka viņas pārstāvētajā sākumskolā mazākie bērni var atļauties biežāk doties mācīties un atpūsties uz sniega kalna, bet lielākajiem bērniem jāmācās vairāk un nopietnāk. Mācību programma paredz, ka līdz ceturtajai klasei bērniem māca ļoti daudz praktisku un dzīvē noderīgu lietu, tāpēc Dana saka:
«Es tiešām nesaprotu, kur bērniem līdz ceturtajai klasei var dabūt mājasdarbus!»
Cēsu Jaunajā sākumskolā bērniem mājasdarbus uzdod tikai atsevišķos gadījumos, piemēram, ja kāds bērns netiek galā ar darbu klasē vai arī dabaszinībās jāpēta ūdens pasaule, ko grūti izdarīt skolas solā.
«Mājasdarbi mūsu skolā ir tikai atsevišķos gadījumos. Nav tā, ka katru dienu jāpilda trīs matemātikas un viens latviešu valodas mājasdarbs.» Daudzās citās skolās mājasdarbi ir bērnu ikdiena.
Dana arī pauž neizpratni par pagarinātajām grupām. «Man ir arī jautājums, ko citās skolās bērni dara pagarinātajās grupās, ja nevar izpildīt mājasdarbus.»
Iepriekš Cēsu Jaunajā sākumskolā nodrošināja arī pagarināto grupu, bet šogad to atcēla, jo pilsētā ir ļoti daudz dažādu iespēju bērniem atpūsties un izglītoties pēc mācībām skolā. «Mēs veicinām, lai bērni pēc stundām dodas citā vidē, iepazīst citus bērnus un noteikumus, lai viņi nedzīvo kā siltumnīcā, kur viss notiek kā skolā.»
Ko var iemācīt 30 bērniem?
Dana piekrīt, ka 30 bērnu klasē sākumskolas skolotājam grūti panākt, lai visi bērni apgūst mācību vielu, tāpēc bieži vien tiek uzdoti mājasdarbi. Viņa uzskata, ka
tik bērnu pilnā klasē sākumskolā nevar iemācīt visiem bērniem pamatprasmes.
Pirmajā klasē bērniem jau tā ir šoks par pārmaiņām salīdzinājumā ar iepriekš bērnudārzā piedzīvoto. Bērnudārzs un skola ir krasi atšķirīgas vides. Piemēram, pirmsskolā bērni pavada visu darba dienu, viņu mācības notiek dažādos laikos un viņiem nav brīvlaiku, savukārt pirmajā klasē bērnam stundas ir sablīvētas tikai dienas pirmajā pusē un bērni dodas vairākos brīvlaikos. Nav saprotams, kāpēc bērnus pakļauj tik straujām pārmaiņām, kas skolēniem rada ļoti daudz izaicinājumu un grūtību.
Pirmajā klasē bērns jūtas tā, it kā būtu aizbraucis uz Āfriku.
Lai atvieglotu bērnu dzīvi un uzlabotu mācību kvalitāti, Cēsu skolā katrā klasē ir līdz astoņiem bērniem. Dana piekrīt, ka situāciju ar lielajām klasēm var atrisināt, arī organizējot katrā klasē pa diviem pedagogiem. Lielāks pedagoģiskais atbalsts ļauj vairāk koncentrēties uz individuālo izaugsmi un vajadzībām.
Tad skolotāji var labāk palīdzēt arī bērniem, kuriem trūkst motivācijas un ir zems pašvērtējums. Diemžēl daļa bērnu no pirmsskolas atnāk ar sajūtu, ka viņi neko nevar, nedrīkst, nesaprot un negrib. Šādi uzskati bērnam radušies neprofesionāla pirmsskolas skolotāju darba dēļ.
Lai šādas situācijas izskaustu un celtu izglītības kvalitāti, risinājums jāmeklē visiem kopā pie viena galda: gan pedagogiem, direktoriem, gan pašvaldību un Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem un vecākiem. Jāatrod izeja, kā bērniem iegūt pēc iespējas labāku izglītību.
Ačgārni, ka notiek cīniņš, lai desmitajā klasē komplektētu klases ar 12 bērniem, bet pirmajā klasē bērniem gandrīz jāstāv kājās, jo fiziski nav vietas.
Mācoties lielā klasē, bērni iemācās «izlīferēt» un izvairīties no uzdevumu izpildes, ja gadās kaut ko nesaprast. Bet jāsaprot, ka neapgūtā viela apgrūtinās bērna tālāko izglītības procesu.
Lielā klasē skolotājam ir arī ļoti maz laika, ko veltīt katram bērnam. 40 minūšu stundā katram bērnam var veltīt tikai aptuveni minūti, tāpēc bērniem tiek uzdots daudz mājasdarbu.
Arī vecākiem jāmaina fokuss
Dana arī uzskata, ka Latvijas sabiedrība ļoti pieradusi pie mājasdarbiem – tie kļuvuši par neatņemamu izglītības sastāvdaļu. No vecākiem dzirdēta vēlme, lai bērniem neuzdotu mājasdarbus, bet tad, kad tas notiek, bērniem parādās vairāk brīva laika un viņi jānodarbina.
Dažkārt vieglāk pateikt bērnam, lai izpilda mājasdarbus, nevis kopā darboties un runāt.
Mājasdarbi arī palīdz vecākiem sekot līdzi skolā mācītajam, viņi jūtas drošāki, ka bērns saprot mācīto. Ja nav mājasdarbu, vecākiem jāiemācās ar bērniem labāk komunicēt un saprast, ko viņi darījuši skolā. «Tad vecākiem ir jāiemācās runāt ar saviem bērniem, un tas nav viegli. Vieglāk ir atšķirt darba burtnīcu un saprast, ka mācību process notiek un kāds ir bērna zināšanu līmenis.»
Skolotāja atzīst, ka inovatīva pieeja mācību procesā nebūt nav viegla. Tā prasa nemitīgu pedagogu izglītošanos un vēlmi strādāt pēc iespējas labāk. Darbs ar patstāvīgiem un lemt spējīgiem skolēniem ir interesants, bet ne viegls. Bērni mēdz uzdot daudz jautājumu, dažkārt arī izaicinot. Viņi pieprasa pamatojumus daudzām darbībām un grib domāt plašāk, nevis tikai izpildīt dažādus rīkojumus. Bet, redzot bērnu izaugsmi un patstāvību, Danai ir liels gandarījums.
Te varat izlasīt kāda skolas direktora stāstīto par skolēnu lielo slodzi:
