Vācija savas robežas varētu slēgt jau martā, intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» teica Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks. Viņš uzskata, ka obligātu bēgļu pārdali ES neieviesīs. Tikmēr EP deputāts Andrejs Mamikins ir pārliecināts par pārdales sistēmas ieviešanu, tikai maigākā veidā.
Runājot par Šengenas zonas nākotni, Pabriks pauda, ka nevajadzētu krist panikā, bet situācija ir ļoti nopietna. «Ir jāievieš ārējās robežas kontrole. Nevar būt tā, ka iekšējās robežas ir atvērtas, bet ārējās - bez kontroles.
Sentiments Vācijā ir mainījies no atbalsta bēgļu uzņemšanai, līdz tēzei - «uz redzēšanos»,» sacīja Pabriks.
EP deputāts informēja, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs šobrīd norisinās darbs ar virkni dokumentu un projektu. Šajā procesā ir iezīmējušies divi virzieni - jāstrādā pie bēgļu pārdales, bet ir arī nepieciešams strādāt pie ārējo robežu aizsardzības.
Pabriks (V) domā, ka obligātu bēgļu pārdali Eiropas Savienībā (ES) neieviesīs, savukārt viņa kolēģis Andrejs Mamikins (S) ir pārliecināts par tās ieviešanu, tikai maigākā veidā.
Pabriks šorīt LTV atzina, ka viedokļi par obligāto bēgļu sadali ir dažādi - daži politiķi vēl domā par bēgļu pārdales plāniem, bet otrs virziens ir robežkontroles uzlabošana. Katrs mēnesis pastiprina pozīcijas pret obligātu pārdali - ja vēl pāris mēnešus atpakaļ šāda mehānisma ieviešana izskatījusies reāla, bet tagad Pabriks domā, ka tas tā vairs nav. Noskaņojuma maiņa esot vērojama pat Vācijā, kura tiek uzskatīta par bēgļu atvērto durvju politikas aizsācēju.
Politiķis uzsvēra, ka obligātas bēgļu pārdales vietā beidzot ir jāievieš reāla ES ārējo robežu kontrole, jo pašlaik tā ir pārāk caura. Pabriks domā, ka Vācija savas robežas slēgs martā, bet ES mērķis ir noslēgt robežu vasarā. Šengenas zona varēšot pastāvēt, ja ES spēs kontrolēt ārējo robežu.
Savukārt Mamikins atzīmēja, ka EK jau četras reizes ir mēģinājusi ieviest dažādus obligātus bēgļu sadales mehānismus, vairākas valstis tam pretojušās, tomēr allaž realitātē zaudējušas. Viņš nav pārliecināts, ka arī šoreiz uzvarēs jaunās ES dalībvalstis, kuras ieņem «pret» pozīcijas.
Mamikins domā, ka sistēma tiks ieviesta, tikai maigākā formā. Viņa jaunākais dzirdētais bēgļu sadales plāns paredzot, ka 60% iebraucēju tiks aizsūtīti atpakaļ, 40% ļaus palikt, un no palicējiem 60% paliks valstīs, kurās viņi jau uzturas, bet pārējos sadalīs pa citām ES valstīm. Pārdalāmo bēgļu skaitlisko apjomu Mamikins neņemoties saukt - esot jāgaida februāra Eiropadome.
Politiķis atzīmēja, ka Grieķija savas robežas faktiski nesargā, un bez ES centralizētas palīdzības viņi galā netiks, savukārt Latvija savas robežas sargā salīdzinoši labi.
Pērn ES ieradās vairāk nekā viens miljons bēgļu, no kuriem lielākā daļa ieradās Grieķijā no Turcijas un pēc tam devās caur Balkāniem uz Vāciju un citām ES ziemeļu dalībvalstīm.
Tāds bēgļu pieplūdums ir radījis saspīlējumu blokā un Šengenas zonas bezvīzu režīmā. Vairākas valstis, tostarp Vācija, Austrija, Ungārija un Zviedrija ir atjaunojušas robežkontroli, bet ES vadībai ir grūtības rast vienotu bloka atbildi uz krīzi.
Novembrī ES noslēdza vienošanos ar Turciju, piedāvājot tai trīs miljardus eiro, lai palīdzētu bēgļu nodrošināšanā ar nepieciešamo un strupceļā nonākušo ES iestāšanās sarunu atsākšanu. Apmaiņā pret to Turcija solīja palīdzēt migrantu plūsmas iegrožošanā.
