Pēc būtības lobēšana nav nekas slikts, vienlaikus nepieciešams izstrādāt regulējumus normatīvajos aktos, kas to padarītu skaidrāku, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēdes laikā teica «Delnas» vadītājs Gundars Jankovs.
Viņš komisijas sēdes laikā norādīja, ka «Delna» neuzskata, ka attiecībā uz lobēšanu būtu nepieciešams atsevišķs likums. Vienlaikus lobēšanu, piemēram, ar dažādiem normatīvajiem aktiem vajadzētu padarīt skaidrāku.
«Galvenais ir atklātībā, lai visiem ir skaidri saprotams, kāpēc kādas izmaiņas ir ieviestas,» teica Janokvs.
Jankovs arī uzskata, ka pašlaik regulējums lobēšanai tiek virzīts negatīvā gultnē, proti, ja kaut kas tiek pārkāpts, tiek runāts par sankcijām. «Tas jautājums vairāk jāvirza pozitīvā gultnē,» teica Jankovs.
Arī komisijas deputāti norādīja, ka pēc būtības lobēšana nav nekas slikts, vienlaikus, lobēšana var novest pie tā, ka, lai panāktu kādu rezultātu, var notikt koruptīvas darbības, kas jau ir sodāmas.
Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvji norādīja, ka šāds likums ir nepieciešams, jo tad tiktu noteiktas precīzas darbības, tiktu veicināta atklātībā.
Deputāti sēdes laikā iepazinās Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojuma sadaļu par nepieciešamību ieviest lobisma tiesisko reglamentāciju, kurā norādīti priekšlikumi un pasākumi to realizācijai. Uz apakškomisijas sēdi bija uzaicināti Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Valsts kancelejas, Ekonomikas ministrijas, Tieslietu ministrijas, kā arī biedrības
«Sabiedrība par atklātību – Delna» un domnīcas «Providus» pārstāvji.
Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā sacīts, ka Saeimas aizsardzības komisijai ir jāizstrādā un Saeimai jāpieņem Lobēšanas atklātības likums, jāsper pirmie soļi nevienlīdzības lobēšanas apkarošanā un likumdošanas caurredzamības uzlabošanā.
