Eiropas Savienības (ES) dibinātājvalstu atbalstītā ideja par «divu ātrumu» Eiropu Latvijai var izrādīties neizdevīga, pauda Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.
Gobiņš: ES dibinātājvalstu atbalstītā ideja par «divu ātrumu» Eiropu Latvijai var izrādīties neizdevīga
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sešas ES dibinātājvalstis otrdien apliecināja uzticību «vēl ciešākai savienībai», un Gobiņa vērtējumā tas nozīmē atbalstu «divu ātrumu» Eiropai, jo ES dalībvalstis nav vienotas ciešākas integrācijas jautājumā. Gobiņš norādīja, ka ideja par «divu ātrumu» Eiropu varētu būt diezgan problemātiska. Tam par iemeslu ir tas, ka «de facto» tā jau pastāv, taču šāda ideja īsti neatbilst Latvijas interesēm.
Gobiņš pauda viedokli, ka šī ideja ir sava veida atbilde Lielbritānijai, jo tās premjerministrs Deivids Kemerons prasījis dažādas atkāpes, kas ir nosacīti savienojamas ar Eiropas pamatprincipiem. Viņš arī skaidroja, ka jau sen pastāv nevis «divu ātrumu» Eiropa, bet gan vairāku, jo ir valstis, kuras nav eirozonā, kā arī Šengenas zonā.
«Latvijas interesēs ir plašāka Eiropa. Nedod Dievs, mēs nonākam tajā bremzētāju pulciņā, nenoteiktajā grupiņā. Vai mēs spēsim būt gana aktīvi, stabili, noturīgi, droši, pārliecināti un pašapzinīgi, lai noturētos līderu grupā? Es tiešām nezinu atbildi uz šo jautājumu,» atzina Gobiņš, norādot, ka, līdz ko Latvija atkāptos no pamatidejām, pastāv risks, ka Latvija savā veidā «noslīdētu no pirmās grupas». «Tas ir risks. Tik liela paļāvība par mūsu bāleliņiem man nav. Tas viss nav Latvijas interesēs, manuprāt,» sacīja eksperts.
Jau ziņots, ka ES dibinātājvalstu Beļģijas, Francijas, Itālijas, Luksemburgas, Nīderlandes un Vācijas ārlietu ministri neformālās sarunās Romā nāca klajā ar kopīgu komunikē, kurā atzina, ka ir «nobažījušies par Eiropas projekta stāvokli».
Ministri sacīja, ka ES saskaras ar «ļoti izaicinošiem laikiem» imigrācijas krīzes un terorisma draudu dēļ.
Viņi uzstāja, ka uzskata par atbildi lielāku, nevis mazāku integrāciju, tomēr arī atzina, ka tam varētu nepiekrist visas dalībvalstis.
«Mēs stingri uzskatām, ka Eiropas Savienība paliek mūsu vislabākā atbilde šodienas izaicinājumiem un pieļauj atšķirīgus integrācijas ceļus,» teikts ministru komunikē.
«Mēs vēl arvien esam apņēmušies turpināt procesu, lai izveidotu vēl ciešāku savienību starp Eiropas cilvēkiem,» paziņoja ministri.