Vai pagarināt mācību gadu?

Tomēr būtu lietderīgi saprast, vai ar divām nedēļām pietiktu bērnu slodzes atvieglošanai, kas, bez šaubām, dažbrīd ir pārmērīga, un divu mācību stundu pievienošanai stundu sarakstā; vai šīs pievienotās divas mācību stundas tieši pretēji nepalielinās līdzšinējo slodzi; kā arī, vai ar vienu papildu sporta stundu un veselības mācību pietiks, lai bērnos pilnvērtīgi veicinātu domas par veselīgu dzīvesveidu un sekmētu viņu fizisko veselību.

Bērnu fiziskā veselība, precīzāk, mazkustīgums un veselības traucējumi nereti tiek pamatoti tieši ar lielo mācību slodzi. Piemēram: «Pirms diviem gadiem Izglītības kvalitātes valsts dienests aptaujājis Latvijas skolēnus un viņu vecākus. Aptaujā noskaidrots, ka atsevišķās nedēļās skolā pavadītais laiks kopā ar mājas darbiem ir ilgāks pat par 40 stundām.»

Pēdējā laikā daudz vecāku ir sašutuši tieši par slodzi skolās, ko nereti pamato arī ar nepamatoti lielu slodzi mājasdarbos.

Tādēļ ir būtiski apzināties, ka slodzes līdzsvarošana būtu viena no prioritātēm.

Tādējādi, runājot par mācību gada pagarināšanu, būtiskākie jautājumi no vecāku un skolēnu viedokļa ir šādi: kas tieši mainīsies, ja gadu pagarinās, — ko iegūs bērni? Vai samazināsies (līdzsvarosies) slodze skolā, tostarp mājasdarbu apjoms?

Paralēli satura izmaiņām, ieviešot moderno kompetenču apgūšanu, būtu jādiskutē arī par skolotāju kompetences pilnveidi saistībā ar modernajām mācību metodēm, piemēram, digitālais saturs un interaktīvās tāfeles. Par pirmo klašu mācību satura apgūšanas metodēm — tām beidzot jābūt motivējošām mācīties, jo pamati tam tiek ielikti tieši pirmajās klasēs. Tādēļ jaunajam mācību saturam būtu jāsekmē skolotāju vēlme un iespējas veidot radošu mācību stundu.

Piemēram, labos laikapstākļos mazākie skolēni dabaszinības varētu apgūt tieši saistītajā vidē — ārpus telpām!

Marta beigās pētījumu kompānija TNS sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu «900 sekundes» veica iedzīvotāju viedokļu aptauju, saskaņā ar kuru 26% aptaujāto mācību gada pagarināšanu drīzāk neatbalstītu, savukārt vēl 40% šādu ieceri noteikti neatbalsta, savukārt 26% Latvijas iedzīvotāju atbalsta ideju par skolu mācību gada pagarināšanu par divām nedēļām — 9% to noteikti atbalsta, savukārt vēl 17% — drīzāk atbalsta.

Tādēļ būtiski ir arī tas, ka vecākiem ir pilnībā jāizprot visas plānotās izmaiņas un reālie ieguvumi gan no vecāku, gan skolēnu perspektīvas. Par to jau savlaicīgi būtu detalizēti un atbilstoši jāinformē.

Pirms izmaiņu izstrādes ir jāuzklausa arī skolēnu, vecāku un skolotāju viedoklis!

Tikai pilnībā izprotot visas izmaiņas un ieguvumus, tostarp arī sekas, vecāki spēs pilnvērtīgi paskaidrot situāciju saviem bērniem, panākot, ka vecāki un skolēni atbalsta šo ieceri. Citādi var tikt panākts pretējs efekts, kā tas ne reizi vien pierādījās saistībā ar citām iecerēm izglītības un veselības jomā.