Obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana Latvijā nav pašmērķis vai politiķu izdomājums, lai novērstu uzmanību no smagā stāvokļa veselības aprūpē. Tas ir līdzeklis, kā iegūt papildus naudu veselībai, vienlaikus nodrošinot caurskatāmību, regularitāti un pieaugumu, pieaugot strādājošo algām. Tā Ir.lv debatēs par jautājumu, vai Latvijā nepieciešams ieviest obligāto veselības apdrošināšanu, saka Saeimas deputāts un Sabiedrības veselības apakškomisijas vadītājs Romualds Ražuks (V).
Viņš atgādina, ka šāda sistēma veiksmīgi darbojas Igaunijā un Lietuvā jau 20 gadus un finansējums veselībai tur ir krietni lielāks. «Latvijas veselības budžetam jābūt vismaz miljardu eiro lielam, lai pietuvotos 4,5% no IKP, bet tas ir tikai 780 miljonu eiro," norāda deputāts un ārsts.
Viņš uzskata, ka obligātās valsts apdrošināšanas ieviešana būtu instruments, kā savākt trūkstošos miljonus eiro veselības sistēmai. Lietuvā tie ir 9% no strādājošā bruto algas, norāda Ražuks.
Ieviešot obligāto veselības apdrošināšanu, notiktu arī visu apdrošināto individualizācija ar e-medicīnas palīdzību. Individualizācija dotu papildus ienākumus, motivējot iedzīvotājus nesaņemt algas aploksnēs, bet maksāt nodokļus, norāda Ražuks. Tā arī izslēgtu no pakalpojumu saņēmējiem ārzemēs strādājošos un tur nodokļus maksājošos.
Viņam oponē ģimenes ārste un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Viņa atgādina, ka šīs idejas autore bijusī veselības ministre Ingrīda Circene jau 2013.gadā atzinusi, ka naudas vairāk nebūs, bet tas būs siets, kam sniegt pakalpojumu. «Pēc būtības mērķis bija samazināt pakalpojumu saņēmēju skaitu, kuri varētu pretendēt uz valsts apmaksāto veselības aprūpi. Tādējādi īslaicīgi it kā palielinātos citu iespējas saņemt vairāk, tomēr tas būtu tuvredzīgi, jo valstij pieaugtu veselības aprūpes izdevumi nākotnē un tiktu zaudēti potenciālie ieņēmumi darbnespējas dēļ," norāda Veide.
Viņa uzskata, ka «ieviešot obligāto veselības apdrošināšanu, varētu nākties piemērot kādu īpašu veselības apdrošināšanas likmi apmēram 170 000 - 180 000 Latvijas iedzīvotājiem, kuri nav tiešie darba ņēmēji un kuriem nav regulāru ienākumu, lai veiktu regulāri iemaksas, piemēram, radošo profesiju pārstāvji, amatnieki u.c. Ja šiem cilvēkiem nebūs iespējas savlaicīgi saņemt palīdzību, tad nākotnē veselības problēmu risināšana valstij izmaksās ļoti dārgi".
Tāpat viņai liekas, ka šī sistēma palielina birokrātiskos procesus un sadārdzina veselības aprūpes administrēšanu.