Būvlaukumos joprojām atrodas strādnieki bez attiecīgas profesionālās izglītības. Būvniecības valsts kontroles biroja direktors Pēteris Druķis intervijā portālam TVNET sacīja, ka nereti cilvēkus ar zināšanām izkonkurē ļaudis, kuriem tajā brīdī ir vajadzīgs darbs, bet nav nepieciešamo zināšanu. Iespējams, jau tuvākajā nākotnē būs grūtības atrast kvalificētus speciālistus.
«Veco būvniecības speciālistu pieredze ir neatsverama, jo bieži vien viņi ar muguras smadzenēm jūt, kas jādara. Viņi zina, kādas būs kļūdas un sekas, ja nedarīs pareizi,» Druķis teica atzinīgus vārdus par pieredzējušajiem celtniekiem.
Vienlaikus redzams, ka akadēmiskā būvniecības izglītība patlaban mainās, jo šajā jomā ienāk jauni cilvēki, kuri pieprasa modernas zināšanas. Internetā pieejamā informācija ļauj operatīvi uzzināt, kā būvē un ko mācās būvnieki citur pasaulē. Turklāt šīs zināšanas var samēra ātri pielāgot Latvijas situācijai.
Druķis pauda viedokli, ka patlaban akadēmiskajā būvniecībā nav lielu problēmu, taču tās novērojamas profesionāli tehniskajā līmenī saistībā ar arodizglītību.
Patlaban joprojām nav ieviesta norma, ka būvdarbus drīkst veikt tikai tie cilvēki, kuri apguvuši attiecīgo arodu. Tāpēc nereti rodas situācija, ka
cilvēkus ar zināšanām izkonkurē ļaudis, kuriem tajā brīdī ir vajadzīgs darbs, bet nav nepieciešamo zināšanu.
Daļa nekvalificēto celtnieku veido tā dēvēto товарный вид (prečskatu), viņi spēj paveikt vienkāršākos darbus, bet svarīgās lietas viņi var arī sabojāt, jo trūkst zināšanu, prasmju un pieredzes.
«Speciālistu izvēle ir pašu būvuzņēmumu atbildība. Viņi var izvēlēties cilvēkus, kuriem ir izglītība un kuri ir aroda meistari, bet viņi var izvēlēties arī jebkuru strādnieku, kurš ir bez darba un ir gatavs strādāt.»
Gan biroja amatpersonas, gan būvnieku asociācija redz, ka būvlaukumos joprojām atrodas strādnieki bez attiecīgas profesionālās izglītības.
«Negribētu teikt, ka būtu jāiet birokrātiskais ceļš un jācenšas ietekmēt būvniecība ar administratīvām metodēm, bet ir skaidrs, ka Latvijā būtu jāveicina tieši profesionālā izglītība būvniecības jomā. Ir jāapgūst jaunās metodes,» viņš teica un piebilda, ka ļoti liela nozīme būs šīs sfēras digitalizācijai.
Par to runā arī citu valstu, tostarp Igaunijas un Lietuvas būvniecības tirgū, kuri jau virknē risinājumu ir priekšā Latvijai.
Patlaban, samazinoties būvniecības apjomiem, Latvijas būvniecības nozare vēl neizjūt atbilstoši kvalificēto speciālistu trūkumu, bet būvuzņēmumi ir izteikušies, ka nākotnē šādu darbinieku trūkums būs jūtams.
Tas iespējams, jo būvniecības darbu apjoms nākamajos trīs gados ievērojami pieaugs.
Tāpēc ir bažas, vai pietiks profesionāli kvalificētu speciālistu.
Šeit izšķiroša nozīmē būs arodskolām un universitātēm, kurām jāspēj piedāvāt šodienas pieprasījumam atbilstošas mācību programmas un kuru diplomiem būs izšķiroša loma tiesībām strādāt būvniecības nozarē.
