Bārmenes darbs nav viegls, bet tam ir vairākas priekšrocības. Baiba, kura vēl nesen strādāja vienā no prestižākajiem Latvijas bāriem, intervijā portālam TVNET stāsta, ka bārmeņiem regulāri nākas paciest piedzērušos apmeklētāju riebeklības. Vienlaikus bārmenes darbs ir ļoti ienesīgs – dzeramnaudā vienas nakts laikā var nopelnīt pat vairākus simtus eiro.
Jaunā sieviete bārā nokļuva tieši tā paša iemesla dēļ, kāpēc darbā uz bāru dodas vairums cilvēku, - viņu vadīja vēlme nopelnīt naudu.
Baiba skaidroja, ka bārmeņi saņem gan oficiālu algu, gan arī ievērojamu summu dzeramnaudā. Tāpat darbs bārā ir ļoti izdevīgs, jo parasti dienas ir brīvas un var mierīgi nokārtot dažādas darīšanas, kas biroja darbiniekiem ir sarežģīti, piemēram, aiziet pie ārstiem.
Bārā strādājot, es pieradu pie kāda ļoti liela bonusa, no kā man vēl joprojām ir nenormāli grūti atradināties – es zināju, ka man visu mēnesi būs nauda.
«Parasti cilvēks saņem algu katra mēneša 10. datumā, un viņam ir jāsadala saņemtie 500 eiro uz visu mēnesi. Toreiz, strādājot bārā, es saņēmu oficiālo algu katra mēneša 10. datumā – šo summu es iztērēju obligātajos maksājumos, bet pārējo mēnesi dzīvoju no saņemtajām tējas naudām. Zināju, ka, nostrādājot maiņu, dabūšu kaut vai 5 eiro. Biju pārliecināta, ka neatnākšu mājās «sausā».
Ja kāds saka, ka bārs ir viņa aicinājums, tā var būt, bet 90% gadījumu runa ir par naudu. Vienīgais, kas cilvēku spēj motivēt, ir nauda. Cilvēkam ir jābūt nenormālam patriotam vai pilnīgam stulbenim, lai idejas vārdā strādātu bārā. Tur var strādāt tikai naudas dēļ. Strādājot bārā, vienmēr var rēķināties ar pilnu naudas maku. Tikai tagad, kad esmu aizgājusi prom no bāra dzīves, es to ļoti skaidri saprotu,» Baiba sacīja un nenoliedza, ka dažkārt uznāk vēlēšanās atgriezties darbā bārā, jo tur varēja nopelnīt daudz naudas.
Bet strādāšana naktīs ir šausmīgi grūta. Līdz pulksten vieniem vai diviem spēju būt jautra, bet ap trijiem vai četriem nāca lūziens.
«Man liekas, ka varbūt vienkārši esmu pārāk veca bāra dzīvei, jo, arī aizejot «patusēt», man jau ap pulksten vieniem gribas mājās,» Baiba teica.
«Bāra darbs naktīs ir ļoti grūti izturams, bet pa dienu tur strādāt ir pilnīgi nevērtīgi, jo pa dienu bārā parasti neviena nav. Ja nu vienīgi sēž kāda kompānija, kas aizkavējusies no nakts izklaidēm.»
Saruna ar enerģētiskajiem vampīriem
Baiba novērojusi, ka bārus apmeklē ļoti dažādi cilvēki. Mēdz būt, ka uz bāru atnāk tā dēvētie enerģijas vampīri, kuri «izsūc» bārmeņa enerģiju. Ir apmeklētāji, kuri bārmenim stāsta savas bēdas vai arī uzdod daudz jautājumu. Ir arī tādi klienti, kuri domā, ka viņiem ir pienākums būt kopā ar bārmeni, kuram vienam pašam ir garlaicīgi, jo pulksten četros no rīta bārā nav gandrīz neviena cilvēka. «Cilvēks domā, ka viņam jāsēž pie manis un jārunā, jo man vienai pašai ir garlaicīgi. Bet varbūt man nav garlaicīgi. Dažkārt negribas sēdēt un runāt ar svešu cilvēku četras stundas pēc kārtas,» Baiba atklāti sacīja.
Sieviete arī novērojusi, ka piedzērušies cilvēki izturas ļoti briesmīgi.
«Esot «pālī», no cilvēkiem nāk ārā visādi murgi. Piemēram, kāds visu laiku runā un jautā vienu un to pašu, piemēram, desmitiem jautājumu par tekilas izcelsmi.» Šādu klientu paciešana pamatīgi norūda nervu sistēmu un audzina pacietību.
Ārzemnieku aizvainojumus grūti izturēt
No ienākumu viedokļa ļoti labi klienti ir ārzemnieki. «Naudas ziņā klienti-ārzemnieki ir fantastiski. Viņi nodrošina vislabākos ienākumus, un dzīve liekas skaista. Man bija viens gadījums ar norvēģiem, kuri gribēja dzert krievu šņabi. Viņi nopirka pudeli par 300 eiro un bija apmierināti ar savu pirkumu. Viņi nebija pārsteigti, ka prasīta pārāk liela naudas summa. Pats labākais bija tas, ka viņi bija izgājuši visu Rīgu un trijos vai četros naktī atgriezās pie manis, jo bija pārliecinājušies, ka pie mums ir vislētākais alkohols.»
Parasti ārzemniekiem bāros un taksometros jāmaksā daudz lielāka naudas summa nekā vietējiem iedzīvotājiem.
Bet emocionāli izturēt ārzemniekus ir ļoti grūti. «Ārzemnieki ir uzmācīgāki un nejaukāki, un viņu piezīmes ir aizskarošākas. Viņi ir kā skolas puišeļi, kuri kādreiz ir «apbižoti», bet tagad viņi izlej savu žulti pār citiem, tostarp bārmeni.»
Diezgan regulāri Baiba piedzīvoja situācijas, kad klienti viņai vēlējās uzmākties vai aicināja līdzi. «Tā bija ikdienišķa parādība. Nebija tā, ka tas notika tikai svētku dienās un brīvdienās. Protams, klienti ir mēģinājuši uzmākties, bet, paldies Dievam, iestādēs, kur es strādāju, vienmēr blakus bijuši apsargi un nekas tāds netika pieļauts.»
Bet vai pašai nekad nav gribējies «satusēt» ar kādu klientu?
Baiba nenoliedz, ka kādreiz viņai ir iepaticies kāds uz bāru atnākušais klients. Bet patika pārgājusi, redzot viņu reibstam un nejauki uzvedamies: «Kamēr viņš ir skaidrā, liekas normāls, bet, ieraugot viņu alkohola reibumā, pazūd pilnīgi viss «iekāriens». Bārmenes, kas sagājušas kopā ar saviem klientiem, 100% pazīst savus vīrus. Nav tā, ka bārmenes nebūtu redzējušas šos vīriešus dzērumā.
Normālā gadījumā sieviete un vīrietis iepazīstas, sāk satikties un nav tā, ka otrajā randiņā vīrietis piedzeras līdz komai. Bet bārmene savus klientus, tostarp topošo vīru, redz dažādos stāvokļos.»
Man nekad nav bijis vīrietis, kuru es būtu iepazinusi kā bārmene.
«Es pat neesmu bijusi uz randiņiem ar šādiem vīriešiem.»
Baiba neslēpj, ka labi un profesionāli bārmeņi pelna diezgan lielas naudas summas. Viņu alga noteikti ir lielāka par skolotāju un daudzu biroja darbinieku atalgojumu. Oficiālā alga, ko vidējs un labs bārmenis saņem par vienu maiņu (12-18 stundas), ir 20-60 eiro. Viņas pašas oficiāli nopelnītā summa par 12 stundu garu maiņu svārstījās no 40 līdz 45 eiro.
Paralēli oficiālajai algai, ko maksā darba devējs, bārmeņi saņem arī dzeramnaudas no klientiem.
Dzeramnaudu summa var svārstīties no 2 līdz 200 eiro.
Parasti vislielākās dzeramnaudas var saņemt piektdienās un sestdienās, bet dažkārt gadās, ka vēl lielākas summas izdodas nopelnīt svētdienās un pirmdienās. «Ir bijis tā, ka svētdienas vakarā septiņos atnāk cilvēki un līdz vieniem naktī uztaisa kasi, kas ir lielāka par piektdienās nopelnīto. To pat nevar izskaidrot. Protams, ārzemnieki, kas atbraukuši atpūsties, var iztērēt lielu summu arī svētdienā. Vienīgais – es skaidri zinu, ka vissūdīgākā diena bārā ir otrdiena. Tad vienmēr būs tukša kase. Trīs gadu laikā, kopš strādāju bārā, otrdienas nekad nav bijušas labas dienas. To saka arī visi citi bārmeņi.»
Baiba novērojusi, ka latvieši nav pārāk dāsni dzeramnaudas devēji. «Loģiski, ka lielākās tējas naudas summas nav iespējams sagrabināt no latviešiem. Uz bāru nāk arī biroju darbinieki, ko mēs, bāra darbinieki, mēdzām saukt par biroja žurkām. Piemēram, viņš dzer kafiju, bet es no 2 eiro izdodu 12 centus.
Tad biroja darbinieks ar lielu pārākuma sajūtu saka: «Nē, paturi šos 12 centus sev!»
Biroja darbiniekam šķiet, ka viņa darbs bankā ir daudz augstāk vērtējams nekā mans bārmenes amats. Viņam liekas, ka es esmu vienkārša bārmene, kurai nav izglītības. Bet patiesībā lielākā daļa bārmeņu ne tikai strādā, bet arī mācās augstskolās.
Lai arī biroja darbiniekiem šķiet, ka viņi ir augstākstāvoši, salasot kopā visu dzeramnaudu, es maiņas beigās nopelnu daudz vairāk nekā viņi.
Mēnesī es nopelnu divas vai trīs reizes vairāk nekā biroja darbinieks, kurš ar pompozitāti atstāj 12 centus.
Standarta ierēdnis pelna 500-600 eiro.»
Lai arī dažkārt šāda ierēdņu pompozitāte liekas aizvainojoša, Baiba šo sajūtu patur pie sevis un parasti par to nerunā ar klientu. Tiesa, dažkārt ir bijušas situācijas, kad viņa atdod atpakaļ tējas naudu, jo nevēlas iesaistīties turpmākos sakaros ar klientu, kurš uz to vedina.
Bāra apmeklētāji meklē dzirdīgas ausis
Ļoti daudz cilvēku dodas uz bāru, lai pie alkohola glāzes parunātos par savām sāpēm un problēmām. Tā ir sava veida psihoterapija.
Baibai regulāri nācās uzklausīt vīriešu bēdu stāstus, kā viņi izšķīrušies vai gatavojas šķirties. Ja vīrietis regulāri dodas uz bāru, bārmene jau zina viņa dzīves stāstu un klausās tajā kā seriālā, kur notiek dažādi interesanti notikumi. «Trīs gadu laikā man izkratītas tik daudzas sirdis un noticis tik daudz dažādu notikumu, piemēram, piedzimuši bērni. Es īsti nevaru saprast, kāpēc cilvēki savās bēdās dodas runāties ar bārmeņiem. Varbūt tā ir cilvēku vientulība.
Atnākot uz bāru, sākumā apmeklētājs runājas ar pilnīgi svešu cilvēku.
Kāpēc tu vispār gribi ar mani runāt? Vai tev nav draugu, māsu vai brāļu, kam varētu izstāstīt savu bēdu?» Lai gan var būt, ka svešam cilvēkam stāstīt par savu bēdu šķiet vieglāk, gadās, ka stāstītājs viņu vairs nekad otrreiz nesatiek.
Baiba novērojusi, ka daudzi bāra klienti vēlas draudzēties un nodibināt ciešākas attiecības. «Nenoliegšu, ka dažkārt stāsti ir bijuši tik interesanti, ka es pati esmu prasījusi klientam, kā viņam iet un kas viņa dzīvē notiek,» sieviete sacīja un piebilda, ka daļa klientu viņu sveicina, satiekot uz ielas. Nav gadījies redzēt, ka klienti kaunētos par pazīšanos ar viņu, piemēram, slēpjoties, ejot garām.
Vai Baiba patur prātā aiz bāra letes dzirdēto?
«Tas atkarīgs no manis pašas piedzīvotā. Ja es pati esmu nomākta, bēdīga un ar savām problēmām, es klienta stāstīto neuztveru. Bilde ir, bet skaņas nav – viņš stāsta, bet es māju ar galvu. Bet, ja man ir labs garastāvoklis, esmu atraktīva un zvaigžņu stāvoklis ir labvēlīgs, es atceros vīrieša stāstīto. Īpaši paliek prātā pārsteigumu un atcerēšanās vērti notikumi. Visspilgtākie ir vīriešu stāsti par meitenēm un šķiršanos, piemēram, cik daudz reižu un kā vīrietis pieļauj savas sievietes sānsoļus. «Piemēram, sieviete nolaidusi pa kreisi vienu reizi, otru reizi, bet viņš to visu pieņem un piedod. Viņa dzīvē nekas nemainās – viņš vienalga ir kopā ar šo sievieti. Beigu beigās es ar viņu strādāju kā ar alkoholiķi – iestāstu, ka sieviete pret viņu izturas slikti un dara pāri, ka jāiet mājās un viņa jāpamet. Esot bārā, viņš piekrīt manam un kolēģa padomam pamest sievieti, bet, aizgājis mājās, viņš turpina piedot. Tad nākamajā reizē mēs esam tieši tajā pašā situācijā, kur bijām.
Visbiežāk uz bāru nāk vīrieši, kuri ļoti bieži ierodas vieni paši. Savukārt sievietes parasti nāk bariņos. «Pēc manas pieredzes, ļoti reti meitene viena pati atnāk uz bāru. Latvijā tā nav pieņemts darīt.»
Regulāra skandalēšanās
Strādājot bārā, Baiba regulāri piedzīvojusi ģimenes skandālus. «Piemēram, vīrs sēž bārā un dzer. Atnāk sieva, kura viņam pārmet dzeršanu, bet bārmenim - alkohola liešanu. Ja blakus ir kāds draugs, viņš arī dabū. Bijuši nenormālākie skandāli.
Kādos Ziemassvētkos sievas un vīra kautiņa laikā apgāza bāra eglīti.
Tāpat bijis, ka uz bāru atnākusī sieviete pieķer savu vīru kopā ar citu sievieti. Ģimenes skandālu laikā redzēts, kā sejā ielej alu, kā arī savstarpēji kaujas. Pirmo reizi ieraugot šādus skandālus, Baibas acis bija platas un izbrīna pilnas, bet laika gaitā viņa pierada pie šādiem skatiem.
Piemēram, kāds vīrietis regulāri nāca uz bāru iedzert. Kad viņš satika draugus un aizsēdējās pārāk ilgi, sieva ieradās pakaļ. Parasti viņa bija ļoti dusmīga un izgrūstīja ne tikai vīru, bet arī bāra apmeklētājus. Viņa mēdza plēst vīra kreklu, kamēr stūma viņu mājās. «Pirmajā maiņā man likās – kas notiek, bet ar laiku sapratu, ka drīz atnāks sieva, savāks vīru un aizvedīs mājās.»
Strādājot bārā, piedzīvoti arī dažādi kautiņi: «Varu pateikt pilnīgi godīgi:
visnežēlīgāk kaujas sievietes. Tas ir vienkārši vājprāts!
Liekas – kā var būt tik asinskāri cilvēki. Čaļi kaujas mierīgāk – iesit viens, iesit otrs, bet sievietes kaujas nežēlīgi. Viņas arī rada īpašu auru, jo spiedz un kliedz, un raud. Vārdiem to nevar aprakstīt.
Man pašai nav bijis tā, ka es ciestu no kautiņiem, bet kolēģei reiz meta ar šampanieša pudeli. Es neesmu ne no kā pasargāta. Tāpēc labi, ja bāros ir apsargi. Tas rada drošības sajūtu.»
Bārmeņa darbs norūda nervu sistēmu. Baiba iemācījusies neuztraukties par sīkumiem un nedusmoties par cilvēku kaitinošajiem jautājumiem un izteikumiem. Piemēram, bārmene regulāri saņem jautājumus, vai šajā bārā ir tualete, vai var pagatavot garšīgu viskiju ar kolu, vai var ieliet garšīgu viskiju.
