Vai vardarbība pret sievietēm ir Nacionālās Apvienības aizstāvētās «ģimenes vērtības»?! Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzskata: «Tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) rīcība saistībā ar Stambulas konvenciju nav pieņemama, un ir jābūt kaut kādām sekām.» Viņaprāt, Tieslietu ministrija (TM) ir sapinusies meistarībā un tiek sajaukta politika ar tiesībām, kas nav pieņemami.
Prezidents uzskata, ka tas diskreditē tiesu sistēmu kopumā, jo līdz šim esot bijusi paļāvība, ka ministrija var sniegt juridisku, neatkarīgu atzinumu par jebkuru jautājumu.
«Tas ir koalīcijas un Ministru prezidenta jautājums. Koalīcijā ir jāizlemj, kam jāseko pēc šādas ministrijas un ministra rīcības,» teica prezidents.
Vējonis skaidroja, ka neredz pretrunas starp konvenciju un Satversmi. Taču, ja kādam rodas bažas, parakstot, tai var pievienot deklarāciju, kurā tiek izklāstīti punkti, par kuriem ir satraukums.
Tas ir tehniski un juridiski risināms jautājums un prezidents ir pārliecināts, ka valdība akceptēs pievienošanos konvencijai.
Kā ziņots, valdība šodien lems par to, vai Latvijai parakstīt Stambulas konvenciju.
Valdošās koalīcijas partijām ir dažādi viedokļi par konvencijas parakstīšanu. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes sacīja, ka valdības sēdē tiks uzklausīti dažādi viedokļi un tad ministri lems par šo jautājumu. Pēc premjera domām, konvencija būtu jāparaksta ar atrunu, ka Latvija atbalsta konvenciju tiktāl, ciktāl tā nav pretrunā ar Satversmi.
Savukārt tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) sacīja, ka rīt valdībā būs trīs viedokļi:
Tieslietu ministrijas viedoklis neparakstīt konvenciju, Labklājības ministrijas un Ārlietu ministrijas viedoklis parakstīt ar deklarāciju par Satversmi, kā arī trešais viedoklis - parakstīt konvenciju bez šīs deklarācijas.
Rasnačs pauda pārliecību, ka pašlaik nav Saeimas deputātu vairākuma konvencijas ratifikācijai. Viņš piebilda, ka nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK ministri konvencijas parakstīšanu neatbalstīs. Tikmēr «Vienotība» uzskata, ka ar Stambulas konvencijas parakstīšanu un ratificēšanu Latvija nedrīkst kavēties.
Kā ziņots,
iepriekš tika pausts, ka valdība atbalstīs daļēju Latvijas pievienošanos Stambulas jeb vardarbības pret sievietēm novēršanas konvencijai un plāno pievienot Latvijas parakstam atsauci,
ka mūsu valsts atbalsta konvenciju vien tik tālu, cik tā nav pretrunā ar Satversmes normām.
Labklājības ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā teikts, ka ar konvenciju tiek izveidots visaptverošs tiesiskais ietvars, lai pasargātu sievietes no vardarbības. Tiesiskais ietvars ir vērsts uz vardarbības pret sievietēm un meitenēm un vardarbības ģimenē novēršanu un izskaušanu, kā arī vainīgo sodīšanu par vardarbību.
Savukārt Tieslietu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē informatīvo ziņojumu saistībā ar valdības doto uzdevumu veikt juridisko analīzi par Stambulas konvencijas ietekmi uz Latvijas normatīvo aktu sistēmu.
Analīzē apgalvots, ka Stambulas konvencija «klaji ignorē» gan Satversmes 112.pantā, gan starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos garantētās vecāku tiesības bērnu izglītībā. Turklāt netiekot ņemta vērā arī vecāku reliģijas brīvība,
kas ir nesaraujami saistīta ar tiesībām izglītot savus bērnus saskaņā ar savu reliģisko pārliecību un filozofiskajiem uzskatiem.
Tāpat tajā apgalvots, ka konvencija uzliek valstīm pienākumu veikt izmaiņas cilvēku domāšanā un attieksmē, bet šāda prasība neatbilst Satversmes 99. un 100.pantam, jo katram Latvijā ir tiesības domāt brīvi, kā arī brīvi paust savus uzskatus, ja vien tie neaizskar citu cilvēku pamattiesības. Arī Satversmes 1.pants, kurā Latvija pasludināta par demokrātisku republiku, jau pats par sevi izslēdz valstij iespēju uzspiest visiem iedzīvotājiem vienas ideoloģijas - radikālā feminisma - idejas un postulātus, tādējādi visiem liekot dzīvot tikai saskaņā ar šo ideoloģiju, teikts analīzē.
«Ja Latvija pievienosies Stambulas konvencijai, tad likumdevējs būs atcēlis vienu no svarīgākajām pamattiesībām Latvijā - vienlīdzību likuma priekšā -, «a priori» padarot vīriešu diskrimināciju - tātad diskrimināciju pēc bioloģiskā dzimuma - par leģitīmu, turklāt bez jebkāda racionāla pamata,» pausts vienā no analīzes tēzēm.
Advokātes biroja analīzē arī skaidrots, ka no juridiskā viedokļa nav atrodams neviens iemesls, kādēļ Latvijai būtu jāparaksta starptautisks līgums, kas neatbilst tās pamatlikumam - Satversmei. «Līdz ar to Latvijai nevajadzētu parakstīt šo konvenciju pat ar vienpusējas deklarācijas pievienošanu. Vienpusējās deklarācijas iesniegšana, kā to izdarīja Polija un Lietuva, juridiski stabilas garantijas nesniedz. Pašreiz nav arī zināms, kā šīs deklarācijas praksē ietekmēs konvencijas piemērošanu Lietuvā un Polijā, kā arī to attiecībās ar pārējām konvencijas dalībvalstīm,» rakstīts juridiskajā analīzē.
Tāpat atzinumā iekļauts, ka konvencija uzliek valstīm pienākumu atteikties no diskriminācijas ne tikai uz dzimuma pamata, bet arī uz «gender» jeb sociālā dzimuma pamata. Lai šo nediskriminācijas principu ievērotu, Latvijai agri vai vēlu būs nepieciešams sākt interpretēt jau Satversmi, kas nozīmē viendzimuma laulību atļaušanu, pat nemainot Satversmes 110.panta pirmā teikuma redakciju.
