Pretestība priekšlikumam noteikt administratīvo atbildību pasākumu organizatoriem par bērna tiesību apdraudējumu liecina par morālo bezatbildību, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma» norādīja tiesībsargs Juris Jansons.
Tiesībsargs: Skolēnu dziesmu svētki varēja izvērsties par Zolitūdes mēroga traģēdiju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jansons skaidroja, ka Saeimas komisijā, kur tika pārrunāts šis priekšlikums, dažas iesaistītās institūcijas esot bijušas kategoriski pret šo ieceri. «Tas jau liecina par morālo bezatbildību un attieksmi pret bērniem,» pauda tiesībsargs.
Kā slikto piemēru viņš minēja 2015.gadā notikušos XI Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus, norādot, ka tie varēja izvērsties traģēdijā, ņemot vērā, ka tika pārkāpti Mežaparka estrādes īpašnieka norādījumi par ne vairāk kā 6000 dalībnieku atrašanos estrādē.
Skolu jaunatnes dziesmu svētku rīkotāju bezatbildības dēļ pasākums varēja izvērsties par Zolitūdes traģēdijas mēroga nelaimi, jo uz Mežaparka estrādes skatuves kāpa teju divreiz vairāk cilvēku, nekā pieļāva estrādes uzturētāji, uzsvēra Jansons. Viņš sacīja, ka pasākuma rīkotāji demonstrēja totālu bezatbildību, ļaujot kāpt estrādē 12 – 13 tūkstošiem dalībnieku, lai gan estrādes uzturētāji atzina, ka tajā var atrasties ne vairāk par 6000 cilvēku vienlaicīgi.
Jansons norādīja, ka pasākuma organizatori nevar aizbildināties ar to, ka tie ir bērni un jaunieši, jo daļa 15-17 gadus veci jaunieši ir pieaugušā augumā un svarā.
«Ja kaut kas notiktu, tā būtu «Zolitūdes Maxima -2». [..]
Tā ir totāla bezatbildība, nevarēja teikt, ka arī iepriekš tā ir darīts, jo viss kādreiz notiek pirmo reizi..»
sacīja Jansons.
Viņš arī stāstīja, ka pašlaik trūkst normatīvā regulējuma par atbildību par bērnu drošību pasākumos. Ir paredzēta kriminālatbildība, ja ir smagas sekas, bet nav administratīvā atbildība. Jansons gan atzina, ka administratīvās atbildības noteikšana nav panaceja, tomēr, pēc viņa vārdiem, šis robs likumdošanā būtu jālabo.
«Saprotu, ka mākslinieciskajai vadībai tas ir svarīgi, bet
nedzīvojam padomju okupācijas režīmā, kur viss varbūt bija pakārtots kaut kam citam,»
izteicās Jansons.
.@RitaPanorama intervija ar tiesībsargu Juri Jansonu: https://t.co/6ONKgeGlRB pic.twitter.com/y5AwuRleXk— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) May 24, 2016
Tiesībsargs arī pauda, ka, visticamāk, vecāki stipri pārdomātu, vai sūtīt bērnu uz svētkiem, ja zinātu, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests bija konstatējis skolās virkni pārkāpumu ugunsdrošības noteikumos. Par problēmām liecināja arī Neatliekamā medicīniskā palīdzības dienesta ziņojums, piebilda Jansons.
«Kolektīvās bezatbildības mērogs ir graujošs,»
komentēja tiesībsargs, uzsverot, ka to pierāda arī atbildīgo dienestu ziņojumi.
Jansons cer, ka šī jautājuma aktualizēšana mudinās vecākus pēc būtības aizdomāties, kā arī rūpīgi izlasīt, kādus dokumentus viņiem piedāvā parakstīt pasākumu organizatori.
Tāpat viņš cer radīt zināmu preventīvu līdzekli, lai organizatori aizdomātos, ka pasākumu rīkošanai ir jāpieiet atbildīgi.
Jau vēstīts, ka 10.maijā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē lielākoties konstruktīvi pārrunāja tiesībsarga rosinājumu sodīt par bērnu tiesību pārkāpšanu pasākumos, taču sēdes otrajā pusē starp klātesošajiem raisījās spraigas diskusijas un izskanēja savstarpēji apvainojumi.
Jansons rosinājis noteikt pasākumu, kuros piedalās bērni, organizatoru administratīvo atbildību par bērna tiesību apdraudējumu. Lai gan ne visi deputāti sēdē pauda atbalstu ierosinājumam, komisijas noslēgumā komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (VL-TB/LNNK) norādīja, komisija konceptuāli atbalsta virzību uz attiecīgā regulējuma pieņemšanu. Neviens no deputātiem šādam slēdzienam neiebilda.
Tieslietu ministrijas vadībā šodien notiks sanāksme, kurā visas iesaistītās puses spriedīs par tiesībsarga piedāvātajām izmaiņām.