Viens no otrdien valdībā apstiprinātās Valsts aizsardzības koncepcijas mīnusiem ir iztrūkstošā diskusija par obligātā militārā dienesta atjaunošanu, kas nepieciešamības gadījumā ļautu valsts aizsardzībai piesaistīt daudz lielāku skaitu cilvēku, uzskata Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docents Māris Andžāns.
Kamēr Igaunijā obligātais militārais dienests pastāv un arī Lietuva nolēmusi to atjaunot, Latvijā nav pat diskusijas par šo jautājumu. Arī finansējums aizsardzības jomai vēl nav sasniedzis 2% no iekšzemes kopprodukta, kas bieži tiek kritizēts no ārvalstu ekspertu puses, lai gan tiešā veidā šī koncepcija to nerisinās, paziņojumā presei norāda Andžāns.
«Tāpat ir mazliet savādi raudzīties uz to, ka pie karavīru skaita tiek piesaistīti 8000 zemessargi, lai gan jau iepriekš no valsts aizsardzības nozares amatpersonām izskanējis, ka nav jau īsti skaidrs, cik mums to zemessargu ir, un aktīvo zemessargu, visticamāk, ir daudz mazāk. Vietām šķiet, ka valsts aizsardzības spējas attiecībā uz cilvēkresursiem un gribasspēku ir mazliet pārspīlētas. Būtu labi tālāk arī diskusijās Saeimā mazliet objektīvāk raudzīties uz faktisko situāciju,» norāda RSU docents.
Andžāns pauž viedokli, ka jaunā aizsardzības koncepcija ir lielākoties Krievijas draudiem veltīts dokuments. 2012.gadā pieņemtajā koncepcijā, kas ir spēkā patlaban, Krievija minēta trīs reizes, kamēr jaunajā dokumentā Latvijas kaimiņvalsts minēta jau 20 reizes.
Pozitīvi, ka jaunajā dokumentā iezīmējas stingrāka nostāja attiecībā uz kodolieročiem. «Tiek skaidri norādīts, ka Latvijas interesēs ir NATO alianses ietvaros saglabāt kodolarsenālu Eiropā. Pretējā gadījumā Krievijai izdodas veidot informatīvo fonu, kas rada iespaidu, ka tā ir teju vienīgā kodolvalsts pasaulē,» uz NATO spējām līdzsvarot kodoldraudus norāda Andžāns.
Eksperts arī norāda, ka aizsardzības koncepcijā nāktos likt lielāku akcentu uz solidaritātes izrādīšanu pret citām NATO dalībvalstīm, palīdzot tām misijās, kas saistītas ar civilām un, īpaši, militārām krīzēm. Šādi Latvija radītu apstākļus, kas palīdzētu panākt lielāku un pastāvīgāku ārvalstu bruņoto spēku klātbūtni valstī.
Jau ziņots, ka Ministru kabinets otrdien apstiprināja Aizsardzības ministrijas sagatavoto Valsts aizsardzības koncepciju, kas paredz pasākumus valsts aizsardzības nodrošināšanai miera, valsts apdraudējuma un kara laikā. Koncepcija definē valsts aizsardzības stratēģiskos pamatprincipus un nosaka galvenos soļus, lai stiprinātu valsts aizsardzību un attīstītu nacionālās spējas.
Koncepcija ir galvenais aizsardzības nozares plānošanas dokuments. Tā izstrādāta, balstoties uz Nacionālo drošības koncepciju un Militāro draudu analīzi.
Pēc izskatīšanas valdībā koncepcijas projekts tiks nodots izskatīšanai un pieņemšanai Saeimā. Tas Saeimai jāizdara līdz 1.oktobrim.
