Levits: Saprātīgi interpretējot, Stambulas konvencija ir savienojama ar Satversmi (1)

Viņš skaidro, ka saprātīga konvencijas interpretācija sastāv no tās tvēruma un tās robežu pareizas noteikšanas. Tas nozīmētu, ka ir precīzi jāidentificē un jāapkaro tieši un tikai tādi sabiedrības priekšstati, kuri attaisno vardarbību pret sievietēm vai ģimenē. Tas, pēc Levita domām, ir pilnīgi pareizi. Tomēr, viņaprāt, Latvijas kontekstā būtu grūti atrast kādus sabiedrības priekšstatus, kas attaisnotu vardarbību pret sievietēm vai ģimenē, taču pilnīgi izslēgts tas neesot un par to varētu diskutēt.

Attiecībā uz konvencijas robežām saprātīga interpretācija nozīmētu, ka tā nedrīkst tikt attiecināta uz jebkurām citām atšķirībām starp abiem dzimumiem, kurām nav sakara ar vardarbību.

«Tātad konvencija nedrīkstētu tikt interpretēta tā, ka ar to varētu attaisnot ekstrēmistiskas prasības pēc totalitāriem, cilvēka būtību skarošiem dzimumidentitātes manipulācijas un pārveidošanas projektiem, lai sabiedrībai uzspiestu šo atšķirību - kurām nav sakara ar vardarbību - likvidēšanu,» skaidro Levits. Viņaprāt, tas būtu pretrunā gan ar Satversmes ievadā noteiktajām pamatvērtībām, gan tās 8.nodaļā noteiktajām cilvēka pamattiesībām.

Levits norāda, ka konvencijas skeptiķu lielākās bažas ir tās, ka, šo koncepciju attiecīgi interpretējot, šāds ekstrēmistisks modelis varētu paslepus tikt ievests «pa sētas durvīm», jo pa «parādes durvīm» - demokrātiskā ceļā - tas nevar tikt iekšā. Šis risks esot izvērsti paskaidrots Tieslietu ministrijas (TM) atzinumā.

Diskusijas par to esot bijušas arī citās valstīs. Tomēr rezultāts visur, tagad arī Latvijā, ir tāds, ka šīs bažas tika noraidītas, paļaujoties uz to, ka konvencija tiks interpretēta saprātīgā veidā.

Latvijā konvencija ratifikācijai tikšot virzīta 2018.gadā. Tad arī sabiedrībā un Saeimā par konvencijas problemātiku tiks no jauna diskutēts. Levits cer, ka diskusija būs kvalitatīvākā līmenī nekā šoreiz. Taču verbālā cīņa par konvenciju nedrīkstot aizēnot to, ka Latvijā - kā faktiski visās sabiedrībās - vardarbība pret sievietēm un ģimenē ir smaga problēma. Cīņa pret vardarbību nav atkarīga no konvencijas un nevar apstāties ar konvencijas parakstīšanu, kuras reālā nozīme šā mērķa sasniegšanā varētu būt visai niecīga.

«Esmu jau vairākkārt uzsvēris - tas, ka ievērojama daļa vīriešu un arī pieaugoša daļa sieviešu pie mums ir nodzērusies, ir ne tikai sociāla, bet arī būtiska politiska problēma. Tas tieši ir galvenais vardarbības cēlonis. Man šķiet, ka daudzkārt efektīvāka par teorētiski interesanto diskusiju par Stambulas konvenciju būtu alkoholisma apkarošanas programmas izstrāde un īstenošana. Tas patiesi kaut ko reāli dotu vardarbības apkarošanai. Partija, kas šādu programmu uzņemtu savā dienaskārtībā, saņemtu daudzus pluspunktus no (gandrīz) visiem,» intervijā saka Levits.

Kā ziņots, labklājības ministrs Jānis Reirs (V) pagājušajā nedēļā Bulgārijā, Sofijā, parakstījis Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvēto Stambulas konvenciju.

Ar konvencijas parakstīšanu valsts apliecina, ka tā atturēsies no tādu darbību veikšanas, kas ir pretrunā starptautiskajam līgumam. Pēc tam, kad starptautisks līgums ir parakstīts, to nepieciešams arī ratificēt Saeimā. Reirs skaidroja, ka tagad Labklājības ministrija (LM) sagatavos likumprojektu, par kuru vēlāk lems Saeima.

Vairākas Saeimas frakcijas vēl nav formulējušas galīgo viedokli par Stambulas konvencijas ratifikāciju, tomēr to varētu atbalstīt parlamenta vairākums.

Jau vēstīts, ka Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā teikts, ka ar konvenciju tiek izveidots visaptverošs tiesiskais ietvars, lai pasargātu sievietes no vardarbības. Tiesiskais ietvars ir vērsts uz vardarbības pret sievietēm un meitenēm un vardarbības ģimenē novēršanu un izskaušanu, kā arī vainīgo sodīšanu par vardarbību. Pievienojoties Stambulas konvencijai, Latvijā būs vairāk instrumentu, lai aizsargātu personu cilvēktiesības dzīvot no vardarbības un spīdzināšanas brīvu dzīvi. Psihiski un fiziski veseli cilvēki, kuri nebaidās par savu un bērnu drošību mājās, pilnvērtīgi strādā, var paši nodrošināt savu dzīvi, tādā veidā sekmējot valsts kopējo attīstību un labklājību, uzsver LM.

Savukārt Tieslietu ministrijas iesniegtajā informatīvajā ziņojumā ir atsauce uz veikto juridisko analīzi. Tajā apgalvots, ka Stambulas konvencija «klaji ignorē» gan Satversmes 112. pantā, gan starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos garantētās vecāku tiesības bērnu izglītībā. Turklāt netiekot ņemta vērā arī vecāku reliģijas brīvība, kas ir nesaraujami saistīta ar tiesībām izglītot savus bērnus saskaņā ar savu reliģisko pārliecību un filozofiskajiem uzskatiem.