VBTAI: Latvijā vardarbība pret bērniem ir aktuāla problēma

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

1.jūnijā visā pasaulē tiek atzīmēta starptautiskā bērnu aizsardzības diena, un šajā dienā notiek dažādi pasākumi, kas veltīti bērniem un bērnu drošībai. TVNET piedāvā sarunu ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) vadītāju Lailu Riekstu-Riekstiņu, kas uzsver, ka Latvijā vardarbība pret bērniem aizvien ir aktuāla problēma.

Kā vērtējat Starptautisko bērnu aizsardzības dienu, tās pasākumus un mērķus?

Pasaulē šo dienu atzīmē dažādos datumos, piemēram, Norvēģijā tā ir nosvinēta jau 17. maijā, Vācijā to svinēs vēl tikai 20. septembrī. Vēsturiski Austrumeiropas bloka valstīs lielākoties tas ir 1. jūnijs jau no 1949. gada, un šai dienai tiek piešķirts dažāds saturs. Ir vairāki pasākumi, kas ir domāti, lai iepriecinātu un izklaidētu bērnus, tiek dota iespēja vecākiem būt kopā ar bērniem, jo ikdienā tas ne vienmēr izdodas. Bet ir arī informatīvi un izglītojoši pasākumi. Patiesībā ANO iesaka šo dienu svinēt 20. novembrī, to saistot ar ANO Bērnu tiesību konvencijas pieņemšanu, kas bija ārkārtīgi nozīmīgs dokuments.

1989. gadā pirmo reizi tādā starptautiski nozīmīgā dokumentā tika pausta attieksme pret bērnu kā pret līdztiesīgu sabiedrības locekli.

Ja runājam globālā līmenī, kas ir tas, no kā visvairāk cieš bērni visā pasaulē?

Ja mēs runājam par šo starptautisko kontekstu, tad tā

problēma, kas ir kopīga visām valstīm, protams, ir vardarbība pret bērniem.

Bet mēs nevaram salīdzināt situācijas, dažādās valstīs šī latiņa, ko mēs uzskatam par pieņemamu vai ne attiecībā pret bērniem, ir ārkārtīgi atšķirīga. Mēs nevarētu teikt, ka Latvijā šī latiņa ir augsta, tādēļ mūsu vecākiem, pārceļoties uz dzīvi uz citām valstīm, nākas saskarties ar pavisam atšķirīgu skatījumu. Un tajā pašā laikā mēs nevaram salīdzināt situāciju, kādā ir Latvijas bērni, ar bērniem tajās valstīs, kur notiek karadarbība, zemestrīces, kur ir bads un ūdens trūkums. Tas viss ir relatīvi. ANO konvencijas ideja ir tāda, ka

katrai valstij ir atšķirīgas iespējas, bet svarīgs ir princips, ka labāko, kas mums ir, mēs dodam bērniem.

Kā vērtējat situāciju Latvijā?

Protams, vardarbība ir arī viena no aktuālākajām problēmām pie mums, Latvijā.

To apliecina gan bērnu zvani uz uzticības tālruni, gan arī statistika. Bērnu drošība interneta vidē - tā ir aktuāla tēma pēdējā laikā arī starptautiskās diskusijās. Jo arī bērnu seksuāla izmantošana un iesaistīšana bērnu pornogrāfijas izveidošanā vairs neprasa tiešu, reālu kontaktu, tā notiek, izmantojot virtuālus līdzekļus. Kaut arī bērni uzskata, ka viņi tehniski ļoti labi pārzina datorus un interneta lietošanas jautājumus, viņi vienalga paliek bērni, kas ir sociāli nenobrieduši, un internets ir tā vide, kur ļoti viegli var kļūt par upuri.

Tehnoloģijas, tāpat kā visas citas lietas, kuras var izmantot labiem mērķiem, tikpat labi var izmantot arī sliktiem nolūkiem. Svarīgi ir, lai to saprastu vecāki. Viņiem ir jāsniedz padomi saviem bērniem, jo bērni nebūt ne visos jautājumos apspriežas ar saviem vecākiem. Vecākiem būtu svarīgi pārrunāt: ja kaut kas rada bažas, ja kāds piedāvā satikties - tas viss būtu jāizrunā ar viņiem, pirms bērni paši kaut ko dara. Vecāki tomēr ar savu dzīves pieredzi pamana riskus daudz ātrāk. Ar bērniem manipulēt ir vieglāk.

Ja runājam par moderno tehnoloģiju izmantošanu, tā ir apsveicama un nevajadzētu bērnus turēt pa gabalu no tām. Bet vienmēr aktuālais jautājums ir: cik daudz? Laika pavadīšana virtuālajā dzīvē nedrīkst traucēt pavadīt laiku reālajā pasaulē, sportot, satikties ar draugiem, piedalīties ģimenes pasākumos. Svarīgi ir iemācīt bērnam pašam kontrolēt laiku, jo arī mēs, kad ar kaut ko ļoti aizraujamies, zaudējam laika izjūtu, tāpat ir arī ar bērnu.

Kā būtu jāpievērš sabiedrības, vecāku, draugu uzmanība, lai tiktu ierobežoti bērnu tiesību pārkāpumi un pāridarījumi?

Būtu svarīgi saprast, ka jebkurā gadījumā, ja mums ir bažas par kaut ko, nevajag paturēt informāciju pie sevis. Tās var būt situācijas, kad, piemēram, vecāki īsti nesaprot, kādēļ bērns tā rīkojās, nezina, kā viņiem reaģēt šādā situācijā. Mūsu prakse rāda, ka

vecāki bieži kautrējas runāt par problēmām.

Liekas, ka atzīstot, ka ar kaut ko netiek galā, paziņo, ka ir slikti vecāki. Nevajag baidīties meklēt palīdzību tad, kad pašiem pietrūkst padoma.

Svarīgi ir uzmanīgi izturēties pret to, ko stāsta bērns. Tie stāsti, ko uzklausām, liecina, ka bērns ir meklējis palīdzību, ir stāstījis, bet vecāki viņam netic. Tas, kas pieaugušajam var būt nesvarīgs un pārejošs, bērnam var būt traģēdija. Emociju intensitātes ziņā

bērnu pārdzīvojumi nav mazāki kā pieaugušo, ja viņam sāp sirds, tad viņam patiešām ļoti sāp.

Tā pamatlieta jau patiesībā ir ļoti vienkārša - runāt ar bērnu un klausīties tajā, ko bērns saka.

Klāt jau ir arī vasara. Ko pašiem bērniem būtu ieteicams ievērot, lai pasargātu savu drošību?

Vasara ir daudzu vilinājumu un kārdinājumu laiks, jo bērniem gribas daudz ko darīt un to visu darīt kopā ar draugiem. Vasarā ļoti daudzi brauc ar velosipēdiem, skrituļo, izmanto batutus. Bet ir svarīgi saprast, kas ir tās potenciālās bīstamības.

Diemžēl katru vasaru mūsu krīzes komandai ir jābrauc sniegt atbalstu tuviniekiem, kad kāds ir noslīcis, guvis smagu traumu vai pat gājis bojā kādā negadījumā.

Ja ejam peldēties, tad nevajadzētu iet vienam pašam vai paļauties tikai uz draugiem. Ir svarīgi, ka ir kāds pieaugušais, kurš prot peldēt, pavada un uzrauga bērnus.

Ir jāpadomā par to, ka, braucot ar velosipēdu, var sevi pasargāt, kaut vai uzliekot galvā ķiveri, skrituļojot - uzliekot elkoņu un ceļu sargus, lēkājot pa batutu - uzliekot tam aizsargtīklu. Un būtu labi, ja vecāki rādītu bērniem priekšzīmi

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu