Politiskā valoda kļūst aizvien nesaprotamāka cilvēkam, un jautājumi, kuri jārisina, ir arvien sarežģītāki, līdz ar to, nespējot piedāvāt konkrētus risinājumus, populistiem paveras ļoti plašas iespējas izpausties, intervijā LNT šorīt pauda politoloģe, Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa.
Tas, ka Eiropā populisms un arī pasaulē, ASV, sit augstu vilni, ir reakcija uz iepriekšējām politikām, kas sāk kļūt visai arogantas, uzskata politoloģe.
Runājot par republikāņu pretendentu uz startu ASV prezidenta vēlēšanās Donaldu Trampu un to, ko viņa ievēlēšana nozīmētu Latvijai, Ozoliņa vērtēja, ka par viņa viedokli par ārpolitiku varēs spriest tad, kad sāksies īstās prezidenta kandidātu vēlēšanas, un tad, kad/ja viņš kļūs par prezidentu. Patlaban populisma un sevis reklamēšanas vilnis ņem virsroku pār pragmatisko, racionālo.
«Mēs tā īsti līdz galam arī nezinām, ko viņš domā. Jo viņa viedokļi par ārpolitiku var mainīties ne tikai mēneša, bet vienas dienas laikā - no rīta var būt viena pozīcija, vakarā - otra,» vērtēja Ozoliņa.
Vienlaikus, pēc viņas vērtējuma, attiecībā uz drošību Tramps ir bijis diezgan skaidrs - ASV turpina vairot savas militārās spējas, NATO turpina darboties. Un arī attiecībā uz drošību Eiropā viņš ir bijis diezgan skaidrs, pasakot, ka ASV savas saistības pildīs, bet pieliekot klāt arī otru teikuma daļu, ka arī pašiem sabiedrotajiem ir jāparūpējas par savu aizsardzību.
«Tā kā principā tieši šajā drošības jomā es nedomāju, ka mums ir sagaidāmas kaut kādas ļoti lielas pārbīdes,» sprieda Ozoliņa.
Savukārt vaicāta, vai Lielbritānijas referendums, viņasprāt, varētu raisīt ķēdes reakciju ES dalībvalstīs ar izstāšanās vēsmām, politoloģe pauda šaubas, vai īstermiņā varētu būt kādas vēsmas. Tiesa, populisti un populistiem draudzīgās valstis uz austrumiem no Eiropas gan neizbēgami to izmantos.
«Šeit varētu runāt par atsevišķu valstu politiķiem, politiskiem grupējumiem. Es domāju, ka plaukstas sitīs Ungārijas valdība, iespējams, varbūt arī kāds lozungam līdzīgs apgalvojums varētu nākt no viena otra Polijas politiķa, tāpat arī no Austrijas. Bet nedomāju, ka tā ir tā galvenā vadošā tendence,» teica Ozoliņa.
Pēc viņas domām, dziļi sirdīs un prātos ikviens cilvēks, kas seko līdzi tam, ko nozīmē vienotais tirgus, ko nozīmē Eiropas drošības projekts, ko nozīmē ārkārtīgi lielās globālās problēmas, kas nāk pāri Eiropai, saprot, ka iedomāties, ka šīs problēmas varētu risināt vienatnē mazas valstiņas, noslēdzot robežas un uzbūvējot ļoti augstus žogus, ir visnotaļ naivi.
