Veselības ministrijai (VM) ir jānodrošina iespējas izsekot tās budžeta izlietojumam, bet līdz tam obligātās veselības apdrošināšanas jauno maksājumu iedzīvotājiem ieviest nav iespējams, šorīt LTV «Rīta panorāmā» sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Pēc politiķes vārdiem, tieši ar VM Finanšu ministrijai (FM) esot visgrūtāk strādāt, jo tajā esot gana liels naudas apjoms, par kuru vispār neesot skaidrs, kā tas tiek tērēts. Šādā situācijā FM nevēloties «grūst iekšā» naudu, pirms nav nodrošināts, ka naudas izlietojums kļūst izsekojams.
Minētā situācija arī neļaujot virzīties uz priekšu ar obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu - ja tas ir jauns papildus maksājums iedzīvotājiem, tad ir jābūt skaidram, kā šī nauda tiks izmantota, uzsvēra Reizniece-Ozola. Tāpat vēl būšot jāskatās, vai VM piedāvājumā obligātā veselības apdrošināšana tiks plānota kā liels vai mazāks papildus maksājums iedzīvotājiem.
Uzmetums šīm reformām no VM tiek gaidīts jūnija sākumā, piebilda Reizniece-Ozola.
Savukārt pedagogu algu reforma nozīmēs to, ka tiks koncentrēti resursi. Tas ļaus izmaksāt lielākas algas, taču nozīmēs arī pakāpenisku skola skaita samazināšanu, stāstīja ministre. Viņu priecējot, ka izglītības ministram Kārlim Šadurskim (V) esot skaidrs redzējums, kā īstenot reformu, lai arī procesā ir ļoti daudz ieinteresēto pušu, ar kurām jāsaskaņo viedokļi. Turklāt pirms pašvaldību vēlēšanām tas kļūst vēl grūtāk, jo skola pašvaldībā tomēr vienmēr ir bijusi «svēta liela».
Kopumā nākamā gada budžeta veidošana ritot gana smagi, jo ar ierobežotu naudas apjomu iecerēts izdarīt «ļoti lielas lietas» - reformas medicīnā un izglītībā, palielināt policistu un tiesu darbinieku algas, stāstīja Reizniece-Ozola, uzsverot, ka vienlaikus apsolīts uzņēmējiem nodokļus būtiski necelt.
Pēc viņas vārdiem, darbaspēka nodokļos un pievienotās vērtības nodoklī (PVN) lielu izmaiņu nebūs, vienlaikus no uzņēmējiem esot liels spiediens pārskatīt solidaritātes nodokli. Nauda tikšot meklēta mazās lietās, piemēram, ieviešot reverso PVN maksājumu graudiem, kas budžetā došot 5 miljonus eiro. Kopumā resursi budžeta pieaugumam būšot ātrāka tautsaimniecības attīstība, ministriju budžetu iekšējā revīzija, ēnu ekonomikas apkarošana.
«Lielas akas, kur pasmelties naudu, mums nav,» noteica politiķe.
