Obligāto eksāmenu ķīmijā, fizikā un dabaszinātnēs ieviešana nākotnē var radīt zināmu līdzsvaru gala noslēguma eksāmenos, jo tad fokuss netiktu balstīts tikai uz valodām un matemātiku, tādējādi pārējos mācību priekšmetus atstājot pašplūsmā, intervijā atzina Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks.
Catlaks intervijā stāstīja, ka diskusijas jautājumā par minētajiem mācību priekšmetiem ir bijušas un turpināsies, bet piebilda, ka nav noslēpums par lielo sabiedrības pieprasījumu, it sevišķi no uzņēmēju vides, kuri uzskata, ka dabaszinātnes netiek pietiekami labi apgūtas, un ir cilvēki, kuri uzskata, ka obligātais eksāmens būs ja ne motīvs, tad stimuls, lai visi labāk mācītos minētos priekšmetus.
«Protams, tas ir ļoti vienkāršs arguments, bet nevar arī noliegt, ka valsts politikā un visos dokumentos ierakstīta vēlme pievērst pastiprinātu uzmanību minētajiem mācību priekšmetiem, jo Latvijā ir pārāk liels studentu skaits sociālajās zinātnēs, bet ļoti maz - eksaktajās nozarēs. Tāpat ir savs pamats argumentam, ka skolēnam jādod plaša izvēles iespēja un nevienam nevar piespiest kārtot tieši šos eksāmenus. Tāpēc es daļēji piekrītu argumentam, ka gala noslēguma eksāmenos mēs ievērojam zināmu līdzsvaru un nefokusējamies tikai uz valodām un matemātiku, bet visus pārējos mācību priekšmetus atstājam pašplūsmā,» stāsta Catlaks.
Viņš atzina, ka, runājot par šo jautājumu, parādās ne tikai Latvijas, bet arī visas pasaules dilemma,
cik lielu diapazonu skolēnu izvēles iespējām saglabāt, lai nebūtu tā, ka skolēns 10.klasē ir domājis, ka fizika un matemātika neinteresē, bet 12.klasē saprot, ka viņš vēlas studēt arhitektos, bet nav nepieciešamo matemātikas zināšanu.
«Ja mēs ļautu šauri specializēties vispārējās izglītības beigu posmā, mēs ierobežotu viņa tālākās izvēles iespējas un fleksibilitāti dzīvē. Un tas zināmā mērā saistīts ar Latvijas situāciju, jo mūsu ekonomikā pārsvarā dominē mazie un vidējie uzņēmumi, kuri ir mainīgi, līdz ar to arguments ir par labu tai vispārējai pieejai, lai gatavotu cilvēkus plaša spektra darbībai nākotnē. Ziniet, nav jau arī vienas pareizās atbildes, jo vienmēr pastāv līdzsvara meklējumi, un tiem arī jāpastāv Latvijas izglītības sistēmā,» sacīja Catlaks.
Jau ziņots, ka vasaras vidū Valsts izglītības satura centrs (VISC) veiks šajā pavasarī notikušo ķīmijas, fizikas un dabaszinātņu piloteksāmenu kvalitatīvo analīzi.
Kā šonedēļ Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē skaidroja VISC pārstāve Ingrīda Kamarūte, patlaban centrs veicis tikai rezultātu statistisko analīzi, bet, lai saprastu, kā reāli pagājis piloteksāmens, kas būtu jāuzlabo, nepieciešams veikt arī kvalitatīvo analīzi.
Kamarūte sacīja, ka analīze būs balstīta uz to, vai šis mērinstruments, proti, piloteksāmens, ir piemērots, lai to varētu kārtot visi skolēni. Tāpat tiktu skaidrots, vai piloteksāmena saturam ir pietiekami augsta grūtības pakāpe, lai varētu nodrošināt to, ka tiek apgūtas visas izglītības standartā atrunātās prasības, vai visi uzdevumi ir veiksmīgākie.
Reaģējot uz komisijas vadītājas Ilzes Viņķeles satraukumu, ka šie pieturpunkti joprojām atsauc statistisko analīzi, Kamarūte piebilda, ka
tāpat tiks skatīts, kuras tēmas tikušas apgūtas vissliktāk un kādi varētu būt iemesli, kāpēc tas tā noticis.
Kamarūte sacīja, ka pirmajā piloteksāmenā izkristalizējās tādas nepilnības, ka visa klase, kas piedalījās pilotprojektā, kārtoja vienu eksāmenu, nevis katram skolēnam bija ļauts personīgi izvēlēties piloteksāmenu, jo esošā kārtība, visticamāk, radījusi zemākus kopējos statistiskos rezultātus.
Līdz ar to VISC pārstāve norādīja, ka otrajā pilotprojektā tiks mēģināts rast iespēju, lai skolēni paši varētu izvēlēties kārtojamo eksāmenu, ja skola ir pieteikusies projektam.
Pirmie secinājumi par piloteksāmeniem parādījās, arī aptaujājot pedagogus, kas darbus labojuši. Skolotāji norādīja, ka eksāmena saturs esot bijis par vieglu un, iespējams, to vajadzētu padarīt sarežģītāku.
Neskatoties uz pedagogu secinājumu par eksāmena grūtības pakāpi, skolēnu uzrādītie rezultāti nav augsti.
Tomēr Kamarūte norādīja, ka piloteksāmena rezultātus varētu būt ietekmējis arī piloteksāmena norises laiks, proti, tā norise pirms pamateksāmena sesijas. Kamarūte sacīja, ka aprīlī skolēniem nav bijusi iespēja pagūt atkārtot visu mācību vielu, kā tas pirms parastās eksāmenu sesijas notiek maijā, kad skolotāji vēlreiz atkārto mācību vielu, speciāli sagatavojoties eksāmeniem.
