Patlaban olšūnas saskaņā ar likumu var ziedot jebkura vesela sieviete vecumā no 18 līdz 35 gadiem, taču ceturtdien Saeimā paredzēts šo regulējumu mainīt. Ja nu jau demisionējušā veselības ministra Gunta Belēviča ierosinājums gūs vairākuma atbalstu Saeimā, nedzemdējušām sievietēm neatkarīgi no vecuma tas būs liegts.
Diskutē Inga Bite un Katrīna Kaktiņa. Balso un komentē TVnet sadaļā «Debates»
Priekšlikuma autori norādījuši gan uz medicīniskajiem, gan psiholoģiskajiem apsvērumiem. Proti, nedzemdējušas sievietes nevarot ar pilnvērtīgu motivāciju ziedot dzimumšūnas citai sievietei, turklāt pastāvot risks, ka, to darot, ziedotāja pati var zaudēt spēju apaugļoties.
Bite, viena no ieceres autorēm, Ir.lv debatēs norāda, ka saskaņā ar likumu audu ziedošana var notikt vienīgi bezpeļņas nolūkos, bet realitātē sievietes par to saņemot ievērojamu atlīdzību. Viņa uzsver, ka jau patlaban pastāv nerakstīts ierobežojums ziedot nedzemdējušām sievietēm, jo bērna esamība ir kā olšūnu kvalitātes rādītājs.
Deputāte arī piebilst, ka ierobežojumi pastāv arī, piemēram, asins donoriem, un pieļauj, ka nesalīdzināmais atlīdzības apmērs ir tas, kāpēc «aktīvās olšūnu ziedošanas aizstāves ar līdzīgu entuziasmu neiestājas par savām «tiesībām» ziedot asinis».
Savukārt juriste Katrīna Kaktiņa, kas pārstāv ManaBalss.lv iniciatīvu «Par sievietes tiesībām lemt par savu ķermeni», norāda, ka ir diskriminējoši runāt tikai par viena dzimuma motivāciju ziedot. Viņa uzsver, ka priekšlikuma autoru argumentiem nav pierādījumu, un apšauba, vai dzemdējusi astoņpadsmitgadīga meitene spēj pieņemt izsvērtāku lēmumu nekā 30 gadus veca, bet bērnu nedzemdējusi sieviete. «Grozījumi samazinās jau tā trūkstošo olšūnu donoru skaitu Latvijā, taču vienlaikus atvērs olšūnu importa tirgu,» raksta Kaktiņa.
Kuri argumenti ir pārliecinošāki? Balso un komentē TVnet debatēs!
