Kritiskus vārdus Valsts aizsardzības koncepcijai, kuru ceturtdien plānots apstiprināt Saeimā, pauda NA deputāti, norādot, ka dokumentā nav pietiekami iekļautas reālas rīcības Krievijas īstenotā hibrīdkara gadījumā.
NA kritizē Valsts azsardzības koncepciju, norādot, ka tajā nav iekļauta «piektā kolonna»
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
NA frakcijas deputāts Edvīns Šnore, teica, ka viņaprāt, koncepcija ir «pusgatava». Viņš savā runā uzsvēra, ka koncepcijas pilnveidē neesot ņemti vērā deputātu priekšlikumi un koncepcijā nav pietiekami iekļautas rīcības Krievijas agresijas gadījumā. Šnore konkretizēja, ka šo apgalvojumu domā par Krievijas «piekto kolonnu», ko tā izmantojusi Ukrainā, un varētu izmantot arī Baltijas valstīs. Viņš uzsvēra, ka Krievija neizmanto tradicionālās kara metodes, vienkārši iebrūkot kādā teritorijā, bet gan izmantojot hibrīdkara metodes.
Tāpat Šnore teica, ka Latvijā ir liels skaits atvaļinātu Krievijas armijas karavīru, kā arī krievvalodīgo skaits. To kā apdraudējumu uzskatot arī ārzemju eksperti, pat veidojot filmas [BBC filma «trešā pasaules kara komandcentrā»] un izspēlējot šādu scenāriju. Taču koncepcijas veidotājus šādas situācijas nebiedējot un dokumentā neesot paredzētas, sacīja Šnore. Līdzīgu viedokli pauda arī deputāts Jānis Dombrava (NA).
NA deputātiem pretēju viedokli izteica Jānis Ādamsons («Saskaņa»), kurš norādīja, ka koncepcija pārlieku koncentrējas uz Krievijas iespējamo agresiju.
Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien lems par Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādāto, Ministru kabineta apstiprināto Valsts aizsardzības koncepciju.
Aizsardzibas ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS), aicnot koncepciju atbalstīt, pauda, ka nav pamata runāt par NATO vēlmi situāciju Baltijas reģionā eskalēt, izvietojot četrus bataljonus jo Krievija jau pirms NATO lēmumiem pastiprināt savu klātbūtni reģionā, ir mācībās izspēlējuši agresīvus manevrus pret kaimiņvalstīm, tāpēc šāda rīcība no NATO puses ir tikai atturēšanas taktika. Ministrs sacīja, ka Latvijai jāturpina darbs pie aizsardzības budžeta palielināšanas un mūsu, kā uzņemošās valsts spēju un infrastruktūras stiprināšanas.
Bergmanis uzsvēra, ka koncepcija balstās uz atturēšanas spēju stiprināšanu un sabiedroto klātbūtnes nodrošināšanu. Viņš, pieminot Ukrainas konfliktu, norādīja, ka Latvijas interesēs ir panākt ilgtermiņa sabiedroto klātbūtni. Ministrs arī uzsvēra aizsardzības nozares uzlabojumus Latvijā, kā arī norādīja uz Krievijas spēku koncentrēšanu Baltijas tuvumā un aktivitāšu skaita pieaugumu no Krievijas puses.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Saeima ceturtdien lemj par Ministru kabineta apstiprināto Valsts aizsardzības koncepciju. Valdība, apstiprinot koncepciju, noteica, ka Aizsardzības ministrija (AM) pati arī ir atbildīga par sevis izstrādātās koncepcijas īstenošanu. Tāpat tā uzdeva AM un Tieslietu ministrijai kopīgi strādāt pie Ieslodzījuma vietu pārvaldes vietas un lomas noteikšanas Nacionālās drošības plānā, Valsts aizsardzības plānā un citos plānošanas dokumentos.
Ari Saeimas atbildīgā komisija - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija iepriekš koncepciju atbalstīja.
Attīstības plānošanas dokumenta projektā sacīts, ka, attīstot desanta un speciālo uzdevumu vienības, kā arī nodrošinot bruņotos spēkus ar modernizētu kaujas tehniku Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pierobežā, Krievija rada izaicinājumus Baltijas valstu aizsardzībai.
Koncepcijā pausts, ka pastāvošo starptautisko drošības vidi raksturo savstarpēja valstu atkarība, grūti prognozējamas vides izmaiņas un dažādā drošības izaicinājumu daba. Drošības izaicinājumi izriet gan no valstīm, gan nevalstiskajām organizācijām, kas izmanto gan konvencionālās, gan asimetriskās karadarbības elementus. Kopumā arvien spilgtāk sāk iezīmēties multipolāras pasaules veidošanās, kas agrāk vai vēlāk varētu novest pie izmaiņām esošajā starptautiskajā kārtībā, teikts dokumentā.