Pētnieks: Sociālekonomisko problēmu atrisināšana var nepalielināt Latvijas atbalstītāju skaitu

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka / LETA

Latvijas politiku pārsvarā raksturo etniskā šķirtne, taču tikai sociālekonomisko problēmu atrisināšana var nepalielināt Latvijas atbalstītāju skaitu, atzina Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Toms Rostoks, kurš ar kolēģiem veicis pētījumu par sabiedrības destabilizācijas iespējamību Latvijā.

Viņš norādīja, ka politiķiem ir jārēķinās, ka pašreizējā drošības situācija Austrumeiropā ir mainījusies, tāpēc

politiķiem vajadzētu būt uzmanīgākiem, veidojot attiecības ar sabiedrību.
«Latvijas politiku pārsvarā raksturo etniskā šķirtne, un tā tiek izmantota pirms katrām vēlēšanām.

Tā ir ļoti aktuāla, un tā darbojas kā indikators, kas palīdz pirms vēlēšanām paredzēt, par kuru partiju vai partiju blokiem cilvēks balsos,» norādīja Rostoks.

Lai arī Latvijas sabiedrībai raksturīga augsta neapmierinātība ar politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem valstī, Rostoks norādīja, ka nav droši zināms, vai, tikai risinot labāk sociālekonomiskās problēmas, situācija ievērojami uzlabotos Latvijā un cilvēki daudz «entuziastiskāk atbalstītu Latviju un viņiem būtu daudz kritiskāks viedoklis par Krieviju».

Lai arī pētījumā secināts, ka no valsts drošības viedokļa primārais uzdevums ir stiprināt Latvijas mediju telpu, nodrošinot Latvijas mediju apraidi visā valstī, Rostoks vērsa uzmanību, ka

pirms problēmas risināšanas jāizpēta, ko ir iespējams panākt ar risinājumam piešķirto naudu.

Rostoks aicināja vērtēt, kādus rezultātus sasniegs Igaunija, kas ieviesusi televīzijas kanālu krievu valodā.

«Cilvēki var kļūdīties. Viņiem liekas, ka, risinot sociāli ekonomiskās problēmas, viss būs kārtībā, bet, iespējams, ka nē.

Tikai risinot sociālekonomiskās problēmas, cilvēki var turpināt skatīties Krievijas televīzijas kanālus,

un rezultāta beigās var arī nebūt, pat ja sociālekonomiskā situācija valstī mainās uz pozitīvo pusi,» uzsvēra Rostoks.

Jau ziņots, ka saskaņā ar pētījuma rezultātiem kopumā Latvijas sabiedrībai, tostarp gan latviski, gan arī krieviski runājošajiem, ir raksturīga augsta neapmierinātība ar politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem Latvijā.

Latviski un krieviski runājošo viedokļi atšķiras jautājumā par to, vai Krievija ir drauds Latvijai. Lai gan latvieši vairāk sliecas Krieviju uzskatīt par draudu, pat latvieši un lielākā daļa krievvalodīgo uzskata, ka labas attiecības ar Krieviju ir būtiskas Latvijas ekonomikas attīstībai. Tikai puse Latvijas sabiedrības uzskata Krieviju par apdraudējumu. Gandrīz trīs ceturtdaļas respondentu tā vai citādi vēlas, lai Latvijas valdība uzturētu labas attiecības ar Krieviju, neskatoties uz militāro konfliktu Ukrainā.

Pētījumā arī akcentēts, ka Krievijas plašsaziņas līdzekļu ietekme uz latviski runājošo auditoriju ir ierobežota, bet tiem ir ietekme uz krievvalodīgo auditoriju. Tā kā plašsaziņas līdzekļu saturs latviešu valodā nesasniedz gandrīz pusi krievvalodīgo, īpaša uzmanība jāvelta komunikācijai ar šo sabiedrības daļu, tostarp skaidrojot Latvijas politiku Eiropas Savienības un NATO kontekstā, rekomendē eksperti. No valsts drošības viedokļa primārais uzdevums ir stiprināt Latvijas mediju telpu, nodrošinot Latvijas mediju apraidi visā valstī un paplašinot un pilnveidojot to saturu, secina pētījuma autori.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu