Šodien Briselē sākas Eiropas Savienības (ES) samits, kurā demisionējošais Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons informēs pārējo dalībvalstu vadītājus par situāciju, bet pēc tam pārējo 27 valstu līderi tiksies bez Kamerona, lai izstrādātu savu nostāju. Lai arī vairums Apvienotās Karalistes pilsoņu ir lēmuši, ka Lielbritānijai jāizstājas no ES, patlaban nav zināms, vai tas tiešām notiks.
Vairāki svarīgi faktori
Politoloģe Iveta Kažoka sarunā ar portālu TVNET norādīja - patlaban ir skaidrs, ka nenoteiktība ilgs vismaz līdz šā gada rudens vidum, kad, pēc pašreizējām iecerēm, Lielbritānijas valdība ir pateikusi, ka tā varētu sākt izstāšanās procesu. Taču tā varētu arī nesākt izstāšanās procesu. Tas atkarīgs no vairākiem faktoriem.
Pirmkārt, vai tobrīd Lielbritānijai būs premjers, kurš uzdrīkstēsies sākt izstāšanās procesu, apzinoties, ka tas varētu ilgt daudzus gadus un būt Lielbritānijai ļoti nepatīkams.
Otrkārt, vai Lielbritānija līdz tam brīdim būs tikusi skaidrībā par savu iekšējo konstitucionālo sistēmu - vai skotiem ir veto tiesības jautājumā par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES.
Treškārt, vai kāds starplaikā būs piedāvājis citu risinājumu pašreizējai krīzei, kura sekas būtu tādas, ka Lielbritānija vairs negrib izstāties no ES, - jaunas vēlēšanas vai atkārtots referendums.
Atbilstoši Lielbritānijas pārstāvju teiktajam, šobrīd lēmums ir atlikts līdz rudens vidum, bet patlaban nav prognozējams, vai kāds rudens vidū iedarbinās izstāšanās procesu.
Jautāta, vai atkārtots referendums ir reāla iespēja, Kažoka atbildēja, ka patlaban nav tāda varianta, kas nebūtu reāls. Scenāriji, kas iepriekš šķita pilnīgi neiedomājami, šobrīd ir iespējami. Pat tie cilvēki, kas Lielbritānijā aktīvi aģitēja par izstāšanos no ES, šobrīd īsti nezina, kā rīkoties tālāk.
Vai skoti var bloķēt Lielbritānijas izstāšanos no ES?
Savukārt, runājot par skotu veto tiesībām, politoloģe norādīja, ka Lielbritānijā starp juristiem un politiķiem šobrīd ir dažādas interpretācijas, vai skoti var nobremzēt izstāšanos no ES.
Lielbritānijas tiesību sistēma ir daudz komplicētāka nekā Latvijā vai citā tipiskā ES valstī. Viņiem nav rakstiskās konstitūcijas, un ļoti daudz kas ir atkarīgs no tā, kā dažādās paražas un likumi tiek interpretēti.
Attiecībā uz Skotijas iespējām bloķēt izstāšanās procesu šobrīd interpretācijas ir īpaši atšķirīgas.
Turklāt nav bijis neviens precedents, kā šādās situācijās rīkoties. Tāpēc ES, īpaši Lielbritānija, atrodas apjukuma stadijā. Cerams, ka tuvāko nedēļu laikā parādīsies konkrētāks plāns, kā rīkoties tālāk.
Vai varētu sekot citi referendumi par izstāšanos no ES?
Jau pirmās reakcijas pēc britu referenduma parādīja, ka vairākās citās valstīs tiek vākti paraksti vai ierosināta iespēja rīkot referendumus par izstāšanos. Par to runāts pat tādās valstīs kā Nīderlande un Somija.
Bet, intuitīvi skatoties uz to, kādas pēcreferenduma paģiras ir piemeklējušas Lielbritāniju, un apzinoties, ka paģiras var ieilgt, politoloģe neapgalvoja, ka britu referendums novedīs pie eiroskepticisma pieauguma visā ES.
Iespējams, ka mokas, kas šobrīd ir piemeklējušas Lielbritāniju, un nespēja atrast labas alternatīvas ES atvēsinās citus sakarsušos prātus.
Pat ja citur notiks referendumi par izstāšanos no ES, to valstu sabiedrībām būs daudz lielāka skaidrība par iespējamām sekām, kas var piemeklēt valsti, ja tā izstājas no ES.
Eiroskepticisma izmaiņas lielā mērā noteiks tas, kā atrisināsies britu referenduma sekas un kā tas tiks pasniegts katras sabiedrības iekšējā politiskā diskusijā.
Kažoka neuzskata, ka pēc šā referenduma Londona varētu atdalīties no Lielbritānijas. To vairāk var uzskatīt par joku, nevis reālu iespēju. Bet fakts, ka Lielbritānijā ir iespējama un aizsākusies šāda joku diskusija, parāda, ka
Apvienotajā Karalistē ir diezgan par sevi pārliecināta demokrātija, kas nebaidās no humora un sarkasma.
Ja šādu referendumu kāds mēģinātu organizēt Rīgā, mums kā demokrātijai, kam ir mazāka pārliecība par sevi, būtu raksturīgi to uztvert nopietnāk. Iespējams, petīcijas organizētājiem un parakstītājiem nāktos izjust daudz lielākas, pat dramatiskas sekas.
Jau ziņots, ka 23.jūnijā notikušajā referendumā par izstāšanos nobalsojuši 51,9% referenduma dalībnieku, bet par valsts palikšanu ES - 48,1% dalībnieku. Aktivitāte referendumā bijusi 72,2%.
